Valsts prezidentam trešdien notika tiešsaistes saruna par žurnālistu darba tiesisko vidi ar Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektori Guntu Slogu, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāju Artu Ģigu, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāju Ivonnu Plaudi, "Re:Baltica" līdzdibinātāju, žurnālisti Ingu Spriņģi un advokātiem Ievu Andersoni un Andri Tauriņu.
Valsts prezidents, uzklausot žurnālistu organizāciju pārstāvju apkopoto informāciju par dažāda veida vēršanos pret žurnālistiem, uzsvēra, ka rīcība, kas kavē žurnālistu pilnvērtīgi darīt savu, demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo darbu, ir jāspēj konstatēt, un tiesībsargājošajām institūcijām pret to jāvēršas, neraugoties uz to, vai uzbrukumi žurnālistiem notiek fiziskajā vai virtuālajā vidē.
Valsts prezidents uzsvēra arī sociālo mediju problemātisko ietekmi uz demokrātijas kvalitāti, to, ka ir nepieciešams sociālo mediju publisks regulējums gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī.
“Ja publiskās diskusijas telpas kvalitāte pazeminās, ja samazinās sabiedrības gatavība piedalīties publiskās debatēs tāpēc, ka šī vide ir piesārņota, tad demokrātija sociālo mediju dēļ var tikt apdraudēta. Tā ir ļoti nopietna problēma, un ir nepieciešama rīcība," teica Levits.
Valsts prezidents ar žurnālistu pārstāvjiem, kā arī klātesošajiem advokātiem, kuri bez maksas sniedz juridisku palīdzību medijiem, pārrunāja arī iespēju noteikt specifisku – gan kriminālu, gan administratīvu – atbildību par vajāšanu internetā. Tika pārrunāti arī citi juridiski risinājumi, kā pasargāt žurnālistus un kā stiprināt žurnālistu darba tiesisko vidi. Valsts prezidents uzsvēra, ka "nepieciešams padziļināt izpratni Valsts policijā, tiesās, prokuratūrā par šiem tematiem".
Tika apspriesti arī jautājumi par reģionālo mediju situāciju, mediju vides kvalitāti un žurnālistu ētiku, mediju kritiku.
