Kā informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, Izglītības likuma grozījumi paredz virkni jaunumu izglītības sistēmā - gan definējot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, gan akcentējot izglītojamo tikumisko audzināšanu un izglītības iestādes padomes iesaisti mācību un audzināšanas procesā, gan paplašinot vidusskolu dibināšanas iespējas.
Tāpat likums precizē prasības iestādes vadītājam, kā arī noteic, ka izglītības iestādes nosaukumam ir jābūt valsts valodā.
Prezidents ir saņēmis vairākus argumentētus lūgumus gan izsludināt šo likumu, gan to neizsludināt un prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Izvērtējot paustos viedokļus, prezidents ir nolēmis likuma grozījumus izsludināt.
Tādējādi prezidents respektē ievērojamo deputātu atbalstu kopumā pieņemtajam likumam, kā arī to, ka tiesību uz izglītību īstenošanas veids pamatā ir tiesībpolitisks jautājums. Saņemtie priekšlikumi tiks nosūtīti Saeimas atbildīgajai komisijai, jo tie prasa padziļinātu izvērtējumu un diskusijas, norāda Preses dienestā.
Ņemot vērā to, ka likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam atsevišķās jomās detalizēt Izglītības likumā noteikto, ir svarīgi nodrošināt normatīvā regulējuma precīzu formulējumu, akcentē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Jau vēstīts, ka Saeimā lauza šķēpus par tikumiskās audzināšanas ieviešanu skolās, taču prasība pēc tās jau ir iekļauta valsts izglītības standartā un citos normatīvajos aktos, un Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) jau šobrīd pārbauda tikumiskās audzināšanas ievērošanu skolās.
Aprīļa nogalē pēc plašām debatēm Saeima otrajā lasījumā atbalstīja vienu no Saeimas opozīcijas partijas "Saskaņa" deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumiem, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, taču noraidīja citu - par materiālu cenzūru.
Saeima likuma grozījumus galīgajā lasījumā pieņēma nesen - pirms svētku brīvdienām - pēc asām diskusijām, kurās izskanēja arī pa kādam rupjākam vārdam.
