Likuma grozījumi publicēti “Latvijas Vēstnesī”.
Grozījumus, kuros iekļauts pienākums arī privāto augstskolu programmas īstenot latviešu valodā, Saeima pieņēma 21.jūnijā. Tie paredz, ka atsevišķos gadījumos aizvien tiks nodrošināti izņēmumi saistībā ar studijām Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, kā arī gadījumiem, kur programmas īstenošana konkrētajā svešvalodā ir nepieciešama studiju mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas, savukārt ES oficiālajās valodās drīkstēs īstenot arī kopīgās studiju programmas.
KONTEKSTS:
Lūgumu neizsludināt grozījumus Vējonim izteikusi opozīcijas partija "Saskaņa", norādot, ka priekšlikumu tabulā valodas ierobežojumi iekļauti tikai trešajā - galīgajā lasījumā. Tāpat neizsludināt likuma grozījumus aicināja vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas.
Pēc IZM datiem, aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, taču valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz vienu procentu. Kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.
2018.gadā Latvijā darbojas 12 valsts dibinātas augstskolas un 16 valsts dibinātas koledžas, kā arī 11 juridisko personu dibinātas augstskolas, astoņas juridisko personu dibinātas koledžas un divas ārvalstu augstskolu filiāles.
