Prezidents: Ir sapratne par Krieviju kā draudu, jautājums par kopīgu rīcību

Eiropas Savienībā (ES) un NATO ir izpratne par to, ka Krievijas pašreizējais režīms ir drauds, bet valstīm kopīgi ir nevis jākliedz, ka „tur ir ienaidnieks”, bet jāizstrādā kopīga rīcība,  Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Nevienam šaubu nav, ka Krievijas režīma pašreizējā nostāja ir drauds, bet „jautājums, ko mēs darīsim”. Var skaļi kliegt, ka tur ir ienaidnieks, bet daudz svarīgāk ir novērtēt, kāda ir NATO un ES valstu kopīga rīcība, sacīja Bērziņš.  

Prezidents uzskata, ka valstīm jādarbojas kopā, lai nodrošinātu ne tikai militāru, bet arī ekonomisko stabilitāti „vismaz NATO grupā”.

Viņš arī atzina, ka ES jaunās stingrākās sankcijas pret Krieviju, lai ierobežotu tās agresiju Ukrainā, bija nepieciešamas, un tieši sankcijas palīdzēja panākt to, ka Kijeva un Krievijas atbalstītie separātisti vienojās par uguns pārtraukšanu un miera plāna izstrādi. Bērziņš arī uzslavēja Ukrainas prezidentu Petro Porošenko „par saprātīgo un drosmīgo rīcību”.

Prezidents arī sprieda, ka būtu nepieciešamas plašākas un aptverošākas sankcijas pret Krievijas militāro rūpniecību, sankcijas vēl vairāk būtu jāvērš pret cilvēkiem, kas ieņem amatus un ietekmē notikumus.

Savukārt Krievijas atbildes sankcijas, ieviešot aizliegumu pārtikai no rietumvalstīm, prezidents nodevēja par pārāk politisku rīcību, kas apzināti ietekmēs pašu Krievijas iedzīvotājus un pasliktina viņu dzīves kvalitāti. 

Rietumvalstu sankciju mērķis gan nebija sodīt valsti vai tās tautu, bet gan piespiest lēmuma pieņēmējus Maskavā rīkoties atbilstoši starptautiskajām normām, atzina prezidents.


 

Jau ziņots, ka septembra vidū ES Oficiālajā vēstnesī publicētais sankciju saraksts, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās, ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.

Sekojot ASV piemēram, tagad arī ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj”  un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.

Krievijas amatpersonas  ir gatavas atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu.  Iepriekš, 7.augustā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, Maskava aizliedza pārtikas importu no ES, ASV un citām valstīm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti