Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Atceras 1941. gada deportāciju

Piemin komunistiskā genocīda upurus

Prezidents: Deportācijas visnežēlīgākajā veidā atgādina mums, kāda ir brīvības cena

Deportācijas visnežēlīgākajā veidā atgādina mums, kāda ir brīvības cena, pieminot 1941.gada 14. jūnija PSRS komunistiskā režīma represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

"Brīvības cīņas par mūsu valsti prasīja daudzus upurus. Neatkarības zaudēšana maksāja vēl vairāk. Tādēļ arī šodien, 14.jūnijā, es aicinu - novērtēsim un sargāsim mūsu valsts brīvību. Iestāsimies par savas valsts stiprināšanu.

Un vienmēr pieminēsim tos, kuriem tāda iespēja tika atņemta," uzrunā pie Brīvības pieminekļa teica prezidents.

Šodien notiek atceres pasākumi, pieminot tos vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku, kurus pārsteidza klauvējieni pie durvīm, pavēles, tad steigā salikti mantu maisi un lopu vagonu riteņu klaudzoņa... Trīs simti no viņiem vēl bija zīdaiņi, kad viņus līdz ar ģimeni izveda uz Sibīriju. Ceļā mirušie, tur palikušie un mājās pārnākušie šodien tiek pieminēti visā Latvijā.

"Tie cilvēki, kurus svešā vara izsūtīja no Latvijas, bija mūsu nācijas zieds. Svešā vara šādi gribēja iznīcināt Latvijas valsts un nācijas garu, iznīdēt pretošanās iespējas, bet tas neizdevās. Tautas gara spēks izrādījās stiprāks par karaspēku, kas okupēja Latviju.

Ir pagājis krietni vairāk par pusgadsimtu, un mēs nākam kopā, lai pieminētu, lai atgādinātu un lai nekad neaizmirstu šo mūsu tautas traģēdiju.

Tā ir sava veida vēstures zināšanu atkārtošana, bez kuras mēs nevaram dzīvot tālāk un celt Latvijas nākotni. Tauta, kas nezina savu vēsturi, ir lemta iznīcībai. Mēs nedrīkstam to pieļaut ne nākamo paaudžu, ne izsūtījuma un gulaga nometnēs noslepkavoto piemiņas vārdā," uzrunā Gulbenes stacijā teica aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Viņš atgādināja, ka nogalināto un deportēto vidū bija arī virsnieki, instruktori un karavīri. "Mēs zinām, ka tikai ar viltu ienaidniekiem izdevās iznīcināt mūsu armijas virsniecību. Tas ir apliecinājums viņu varonībai, jo pretinieks neuzdrošinājās stāties pretī latviešu karavīriem atklātā cīņā," uzsvēra ministrs.

Aizvesto vidū ir arī tie, kuri okupācijai pretojās tepat, Latvijā. Pretošanās kustības dalībnieki. "Mēs jau esam aizmirsti. Mums pat savas dienas nav. Kādi 300 esam palikuši. Piecus atceras, bet pārējie aizmirsti. Jaunatne nemaz tik pakļāvīga nebija," stāsta pretošanās kustības dalībniece Vizma Zīle.

Rīgas pilī plašā konferencē  šodien pulcējās tie izsūtītie, kurus vieno fonds "Sibīrijas bērni". "Bērnība mums visiem stipri līdzīga. Bads, aukstums," bilst fonda pārstāve Marika Krūmiņa. Fonda dalībnieki pauž, ka piedzīvotais un pārdzīvotais ir jādokumentē.

Ziedi šodien tiek nesti uz Brīvības pieminekli ikgadējā piemiņas gājienā. Tas sākas no Okupācijas muzeja un pulcē represētos no visas Latvijas. 

"Mūsu mūžus nevar ne izlabot, ne pārdzīvot otrreiz, tā ir piemiņa. Un tā sākas ar šo gājienu,"

saka Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieks Astrīds Freimanis.

Viņš stāsta, ka cilvēki šajā dienā satiekas un piemin savu vecākus, vecvecākus. Cilvēki brauc pat no attālākiem Latvijas rajoniem, noliek ziedus un tad dodas pasēdēt, parunāt.

Politiski represēto rindās ar katru gadu trūkst aizvien vairāk cilvēku. Viņi aiziet pie saviem mīļajiem, kuri palika Sibīrijā.  Agrāko 45 tūkstošu vietā dzīvi ir vairs tikai 12 tūkstoši. 

Pieci.lv veidotā infografika - faktu un datu apkopojums par 1941.gada 14.jūnija deportācijām. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

 

 

 

1 komentārs
Jānis Balodis
Staļina genocīda laikā deportēja nepilnus 100 000 , šodienas valdība ir deportējusi turpat ceturto daļu Latvijas iedzīvotāju...Lielākais valdības Genocīds pret latviešu tautu...Atveriet acis ļaudis
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti