Paziņojumā medijiem piektdienas pievakarē Bērziņš norādīja, ka „nebūšu viens no kandidātiem nākamajam Valsts prezidenta termiņam”. „Pateicos visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un godprātību it visā, ko esam šajos četros gados kopīgi paveikuši Latvijas labā!” raksta Bērziņš.
Viņš paziņojumā akcentē, ka darbu „esmu pildījis pēc sirdsapziņas un vislabākās izpratnes, cieši sadarbojoties ar parlamentu, valdību, pašvaldībām, uzņēmējiem un mūsu valsts iedzīvotājiem, kas ar mani dalījušies domās, atbalstījuši un kritizējuši, nav lieguši savu padomu un redzējumu par valstij būtiskiem jautājumiem”.
Kā galvenos uzdevumus, kurus, viņaprāt, vajadzētu darīt nākamajam prezidentam, Bērziņš minēja emigrācijas apturēšanu, vismaz vidējā ES līmeņa iekšzemes koprodukta uz vienu iedzīvotāju līmeņa sasniegšanu, kā arī drošības stiprināšanu. „Diemžēl ģeopolitiskā situācija Eiropā ir mainījusies, izraisot pamatotu satraukumu par mieru un liekot ikvienai valstij rīkoties, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas un pastiprināti rūpētos par savu iedzīvotāju drošību. Tā ir jaunā realitāte, kurā dzīvojam un kura nākamo četru gadu laikā būs arī Valsts prezidenta darba kārtības viena no prioritātēm. Es ticu gudrai, nosvērtai un saprātīgai politikai, kas nepieļaus satricinājumus, agresiju un dziļus konfliktus Eiropā,” norādīja Bērziņš, neskaidrojot, kāpēc nav nolēmis kandidēt uz otru termiņu.
Bērziņš lēmumu gatavoja ilgi
Bērziņš par kandidēšanu uz prezidenta amatu taujāts jau vismaz gadu, taču izvairījās atbildēt uz šo jautājumu. Šī gada sākumā viņš aizbildinājās ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē un solīja par savu lēmumu paziņot, kad sešu mēnešu garš prezidentūras termiņš būs pusē, tātad aprīlī.
Oficiālais paziņojums medijiem piektdien izsūtīts video formātā, kas ļāva prezidentam izvairīties no papildjautājumiem. Arī līdz šim, uzrunāts par atkārtotās kandidēšanas tematu, Bērziņš allaž bijis visai izvairīgs. Ticamākais skaidrojums tam - mēģinājumi gūt pārliecību par Saeimas vairākuma atbalstu, lai gan oficiāli prezidents apgalvoja, ka ar partijām par savu kandidēšanu nerunāja.
Publiski uztraukumu Bērziņš nedemonstrēja pat pēc marta vidū paustajiem „Vienotības” valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vārdiem, ka vairāki “Vienotības” deputāti kategoriski iebilst pret Bērziņa kandidatūru un arī prezidents informēts, ka viņam nebūs 100% “Vienotības” frakcijas atbalsts.
Prezidents vēlāk vien norādīja, ka Āboltiņa var runāt tikai par koalīcijas partiju viedokli, bet jāņem vērā, ka Saeimā ir simts deputātu.
Pēdējā laikā medijos izskanēja arī spekulācijas, ka Bērziņam nu esot apsolīts 53 deputātu atbalsts, bet publiski viņam garantēja vien 21 Zaļo un Zemnieku savienības deputāta balss, ko jau janvārī to apliecināja, piemēram, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Trešie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība – arī visai atturīgi komentēja iespēju atbalstīt Bērziņu, atgādinot, ka labprāt Valsts prezidenta amatā redzētu Egilu Levitu. Arī no lielākās opozīcijas frakcijas „Saskaņas” nākušie signāli bija pretrunīgi. Vēl pirms dažiem mēnešiem partijas pārstāvji pauda, ka Bērziņa atbalstīšana esot maz ticama – viņam neesot piedots tas, ka ne reizi viņš nav ļāvis pat pamēģināt izveidot valdību vēlēšanās uzvarējušajam „Saskaņas centram”. Vēlāk tika apgalvots, ka līdz maija beigām partija nekādus lēmumus nepieņemšot, tāpēc nevienam kandidātam, arī Bērziņam, nekas neesot apsolīts.
Pretrunīga ievēlēšana, bet strauji iegūta popularitāte
Eksbaņķieris, ZZS deputāts Andris Bērziņš par Valsts prezidentu ievēlēts 2011.gada 2.jūnijā balsošanas otrajā kārtā, apsteidzot savu konkurentu – iepriekšējo prezidentu Valdi Zatleru, kurš nepilnu nedēļu pirms balsojuma izdevis slaveno “Rīkojumu Nr.2”, rosinot Saeimas atlaišanu.
Sākotnēji Saeima pārstāvēto partiju līderi oficiāli garantēja atbalstu Zatleram, bet kuluāros turpināja apspriest citus kandidātus, līdz 23.maijā, tikai nedaudz vairāk par nedēļu pirms balsojuma, Zaļo un Zemnieku savienība nolēma virzīt amatam Bērziņu.
Par Bērziņa ievēlēšanu nobalsoja 53 deputāti, bet par Zatleru – 41.
Partijas "Visu Latvijai!" līderis Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) todien aģentūrai LETA atzina, ka par Bērziņa ievēlēšanu ir šokēts un pārsteigts. "Sajūta ir ļoti draņķīga, kaut ar prātu varēja kaut ko tādu sagaidīt," sacīja Dzintars.
Arī daži desmiti protestētāju pie Saeimas todien pauda neapmierinātību ar parlamenta izvēli. Bērziņš, iespējams, bija visnepopulārākais jaunievēlētais Valsts prezidents. Portāls “Pietiek.com” drīz pēc viņa ievēlēšanas ziņoja, ka saskaņā ar SKDS aptauju, kas notika pāris nedēļu pēc velēšanām, Bērziņš savu darbību sācis ar ļoti zemu reitingu - mīnus 37 punktiem.
Taču drīz vien Bērziņš sācis iekarot iedzīvotāju uzticību, un jau pēc gada viņa reitings pārsniedza 50%. Tas samazinājies 2014.gada vasarā, bet martā saskaņā ar “Latvijas Faktu” aptauju Bērziņa darbību pozitīvi vērtēja 45,2% vēlētāju.
Bērziņa prezidentūras spilgtākie mirkļi
Tai pašā laikā Bērziņš izpelnījies daļas inteliģences kritiku par to, ka ne vienmēr spēja paust skaidru un stingru viedokli kādos valstij svarīgos jautājumos.
Valsts prezidentu Saeima vēlēs maija beigās un jau tagad zināms, ka pirmajā vēlēšanu kārtā kandidēs pagaidām vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības.
