Panorāma

A. Hermanis iestudējis operu Briselē

Panorāma

Strīķes (ne)atlaišanas riņķa dancis turpinās

Saeimā rīt balsojums par L.Straujumas valdību

Prezidents atzinīgi vērtē topošo valdību

Dienu pirms Saeimas balsojuma par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas (Vienotība) Ministru kabinetam Valsts prezidents Andris Bērziņš to sauc par saprātīga kompromisa valdību. Prezidents uzskata, ka topošajā valdībā ir cilvēki, kas bez iesildīšanās varēs sākt darbu uzreiz no pirmās dienas.

Dienu pirms uzticības balsojuma Saeimā Laimdota Straujuma ar savas topošās valdības sastāvu un deklarāciju iepazīstināja Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kam nekādu iebildumu nebija. „Es savu iepriekš pausto vērtējumu neesmu mainījis. Šī ir saprātīga kompromisa valdība,” pauda Bērziņš.

Dokumenti

Topošās valdības ministru CV un valdības deklarācija.pdf

Lejuplādēt

10.18 MB

Valsts prezidents arī norādīja, ka topošajā valdībā ir cilvēki, kuri var sākt darbu uzreiz: „Jebkuram jaunam cilvēkam, kas ienāk šajā sarežģītajā sistēmā, ir jāpaiet vismaz sešiem mēnešiem, līdz saprot kā darīt labāk. Tas ir pilnīgi loģiski, tas nav pārmetums. Šis kabinets varēs padarīt tos darbus, kas ir iesākti.”

Otrdien, tiekoties ar Straujumu, prezidents uzsvēra, ka salīdzinoši īsajā laika periodā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām no valdības sagaida konstruktīvu, uz rezultātu vērstu darbu, maksimāli ierobežojot priekšvēlēšanu retoriku un koncentrējoties uz pragmatisku darbu valsts interešu vārdā.

Valdības deklarācijas pilnais teksts ir visai apjomīgs - 161 punkts 20 lappusēs. Vai deviņus mēnešus līdz jaunās Saeimas sanākšanai strādājoša valdība to visu spēs īstenot? Straujuma apgalvo, ka tāda esot koalīcijas partneru apņemšanās.

Koalīcijas līgums izstrādāts tā, lai priekšvēlēšanu laikā neļautu valdības darbu bloķēt kāda koalīcijas partnera ultimātiem. Turpina Reformu partijas valdes priekšsēdētāja vietniece Sandra Sondore-Kukule: „Lai koalīcijā netiktu pieņemt lēmums, ir nepieciešamas 25 Saeimas deputātu balsis. Tas ir skaits, kas savā ziņā var bloķēt lēmumu. Bet ir uzskaitīti tie jautājumi un jomas, kur nepieciešams pilnīgs konsensus – Satversme, budžets, grozījumi pilsonības likumā un grozījumi, kas skar valodas lietojumu un kādā mērā var pasliktināt valodas situāciju. Attiecībā uz [Satversmes] preambulu ir apņemšanās, kas tajā būtu nostiprināms, un ir koalīcijas partneru apņemšanās rīkot iespējami plašākas diskusijas un skaidrot sabiedrībai preambulas pamatprincipus pirms to pieņemšanas.”

Valdības veidošanas procesā pieņemti vairāki lēmumi, kas saskanējuši ar atsevišķu „Vienotības” līderu izteikumiem. Partijas jaunbiedre Straujuma gan noliedz, ka viņa būtu ietekmēta un ka kaut kas tāds varētu notikt nākotnē: „Nedomāju, ka kāds ļoti nopietni grozīs manu galvu. Ja kāds iedomāja, ka īpašu ietekmi esmu izjutuši šīs divas nedēļas no „Vienotības” - nē."

Bet, protams, katrai partijai ir savas intereses, kuras jāmēģina saskaņot, jo tās ir četras ar pusi partijas. Lai valdība strādātu, tās intereses tā vai citādi ir jāsaskaņo," pauda Straujuma.

Nacionālā apvienība gan panākusi to, ka atsevišķos balsojumus varēs bez bažām paust savai programmai atbilstošus uzskatus. „Mēs esam mēģinājuši pārrunāt tos jautājumus, par kuriem mums bijuši atšķirīgi viedokļi. Mēģinājuši arī noformulēt attiecībā uz Nacionālās apvienības pozīciju, proti, saglabājot iespēju Nacionālai apvienībai paust viedokli tai būtiskos jautājumos, piemēram, par uzturēšanās atļaujām. Nacionālā apvienība ir arī saglabājusi iespēju paust savu viedokli attiecībā uz izglītību valsts valodā,” stāstīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Trešdienas rītā valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu parakstīs četras frakcijas - „Vienotība,” Reformu partija, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, kā arī neatkarīgie deputāti. Tas Straujumas valdībai garantēšot vismaz 66 deputātu atbalstu Saeimā. 

Jau ziņots, ka pirmdien Reformu partija piekrita Straujumas aicinājumam ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski, nevis līdzšinējo Reformu partijas ministru Danielu Pavļutu. Līdz ar to ir zināmi visi topošās valdības ministru kandidāti, jo iepriekš kandidātus nosaukusi gan  Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan Nacionālā apvienība (NA).

Jaunās valdības veidošana notiek kopš novembra beigām, kad sešas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no premjera amata. Sākotnēji partijas nespēja atrast prezidentam pieņemamu kandidātu, līdz beidzot nominēja premjera amatam Straujumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti