Pirmdien Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai apspriestu situāciju saistībā ar Krievijas noteikto embargo lielākajai daļai ES, tostarp Latvijā ražotās pārtikas produktu ievešanai.
Bērziņš uzsvēra, ka jautājums par to, kā atbalstīt embargo skarto pārtikas nozari ir jārisina Eiropas Savienības līmenī: „Mūsu uzskats ir, ka šis jautājums ir skaidri Eiropas Savienības kopīgais jautājums. Es domāju par Krievijas embargo pārtikas eksportam uz Krieviju. Es personīgi šodien pat arī centīšos aktivizēt mūsu komisāra Piebalga iespējas šī te jautājuma risināšanā.”
Līdzīgās domās ir arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš atzīst - pagaidām arī Eiropas Komisijā nav vienota viedokļa par to, kā jārīkojas, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem kompensētu Krievijas lēmuma dēļ radušos zaudējumus. „Manuprāt, šis ir neredzēts ārkārtas gadījums ES vēsturē, tieši lauksaimniecībā šobrīd, es gribētu uzsvērt. Tāpēc ir arī jābūt ārkārtas mēriem pieņemtiem, lai varētu šo te situāciju kaut kā koordinēt un palīdzēt nozarēm, kuras ir iesaistītas un kuras ir visvairāk cietušas,” norādīja Dūklavs.
Latvijā jau apzināti vairāki iespējamie atbalsta veidi, informēja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība).
„Tas, ko mēs šodien apspriedām, ir intervences pasākumi, tā ir eksporta subsīdiju atjaunošana un, protams, tie līdzekļi, kas jau šobrīd ir stabilitātes fondā - 400 miljoni,” sacīja Straujuma.
Valdības vadītāja norāda, ka jau pagājušajā piektdienā ar Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski apspriesta iespēja piešķirt kredītu garantijas uzņēmumiem, kurus skar Krievijas noteiktais embargo. Savukārt ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ināru Pētersoni pārrunāta iespēja šiem uzņēmumiem atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus un paātrināti atmaksāt pievienotās vērtības nodokli. Savukārt ilgtermiņā Krievijas embargo ”upuriem” plānots palīdzēt atrast jaunus noieta tirgus.
Gan ministrs, gan premjere norādīja – lai kādus atbalsta pasākumus cietušajām nozarēm Eiropa izvēlētos, tas prasīs lielas naudas summas. Eiropas Padomes nākamā sēde plānota vien 30.augustā. Taču, lai meklētu vajadzīgos papildu līdzekļus, dalībvalstu zemkopības ministri varētu tikties jau nākamnedēļ. „Viņi varētu lemt savā starpā – zemkopības ministri – par zināma procenta noņemšanu no tiešmaksājumiem un par šī papildus fonda līdzekļiem varētu subsidēt tās nozares, kuras cietīs visvairāk. Latvijā tā konkrēti ir piena nozare,” sacīja premjere.
Tiešmaksājumu naudas pārdalīšana gan ir tikai viens no iespējamajiem finanšu avotiem, un Dūklavs norādīja – pagaidām dalībvalstu vidū nav vienprātības, vai šis ir labākais risinājums.
