Panorāma

Okupācijas laika aculiecinieces atmiņas

Panorāma

Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus

Prezidents Dušanbē pie tēvabrāļa kapa

Prezidents apmeklējis tēvabrāļa kapu Dušanbe

Dienā, kad pieminam represijās cietušos, mums jānoliec galvas arī par tiem, kuri Staļina režīma dēļ cieta vairākus gadus iepriekš. Viens no viņiem, jauns students, kurš entuziasma pilns devās mācīties uz Krieviju, bet 1937. gadā tika izsūtīts uz soda nometni Buhārā tikai tāpēc, ka bija latvietis. Vēlāk, Augusts Bērziņš kļuva par kokvilnas audzēšanas speciālistu Tadžikistānā. Šonedēļ pie viņa kapa ziedus nolika brāļadēls Andris Bērziņš. 

Tadžikistānas galvaspilsēta pēdējos gados kļuvusi par industriālu pilsētu. Dušanbe kapsētā, kur atdusas vairāk kā miljons mirušo, kāds kapakmens vēsta, ka tās ir mūžamājas arī Augustam Bērziņam, valsts prezidenta Andra Bērziņa tēva brālim.

„1971. gadā viņš parādījās pie mums Nītaurē, pie sava brāļa. Neko jau neviens nezinājām, kas bija ar viņu noticis,” stāsta prezidents.

1937. gadā Padomju Savienībā tika pieņemts Staļina lēmums iznīcināt latviešus. Augusts Bērziņš, palicis dzīvs soda nometnē, nokļuva Tadžikistānā. Ģimenei, gan viņš īsti nav stāstījis par to, ko bijis spiests piedzīvot.

„Viņš Tadžikistānā bija kokvilnas institūta direktors,” saka Andris Bērziņš, stāstot, ka radiniekam bija ļoti slikta redze.

Bērziņš pie sava tēvabrāļa ciemojies dažas reizes un atceras skaisto, tēvoča rožudārzu ar vismaz 70 šķirņu rozēm.

„Viņš nomira ziemā [1980. gadā]. Par vēlu [ziņu] saņēmām. Es jau droši būtu aizbraucis,” atmiņās gremdējas prezidents.  

Valsts prezidents skumji atzīst, ka ģimenei pagaidām nav sīkākas informācijas par sava radinieka piedzīvotajām šausmām svešumā, kurp viņš bija spiests doties un cieta tikai tāpēc, ka  bija latvietis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt