Intervijā LTV “Rīta Panorāmai” Vējonis atzina, ka medijos pievērsta pārāk liela uzmanība viņa izteikumiem par viņa atbalstu parandžu aizliegumam Latvijā, bet būtiskāki jautājumi minēti mazāk.
Viņš norādīja, ka Latvija, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu, izvērtēja savas iespējas, un Latvijas institūcijas zina procedūras bēgļu statusa piešķiršanai, taču nav skaidrs, kas notiek pēc tam, jo līdz šim nebija nepieciešamības uzņemt lielu skaitu bēgļu.
Tagad valdības izveidotā darba grupa lemj, kā bēgļus integrēt, kā viņiem mācīt valsts valodu, kur viņi dzīvos, kā viņiem piedāvās darbu, jo pagaidām nav skaidrs, kā to visu ieviest dzīvē, atzina Vējonis.
Viņš arī sacīja, ka pašlaik apgalvot, ka Latvija “uzņems 250 bēgļus un viss”, ir diezgan sarežģīti, jo ir redzams, kas notiek Eiropā - bēgļu skaits pieaug.
Lēmums uzņemt 60 000 bēgļu ES dalībvalstīs ir pagaidu risinājums, lai iegūtu laiku un novērstu bēgļu plūsmu. Bet Vējonis nav pārliecināts, ka izdosies radīt mehānismu, lai to panāktu, un patvēruma meklētāju jautājums atkal būs aktuāls.
Jau ziņots, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilst Nacionālā apvienība, kas draudēja šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā un paziņoja, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu jāizskata Saeimai.
Vēlāk koalīcijas partijas vienojās - ja nākotnē būs plāns uzņemt jaunus bēgļus, tad šis jautājums būs jāskata plašāk – ne tikai valdībā, bet arī parlamentā.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
