Prezidents aicina sakārtot likumu par Sv.Pētera baznīcas saglabāšanu

Valsts prezidents Egils Levits aicina Saeimu sakārtot ilgstoši aizkavējušos likumu, kas nodrošinātu Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanu, informēja Valsts prezidenta kanceleja.

Levits nosūtījis vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (“Jaunā Vienotība”) par likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, uzsverot, ka “šajā likumā likumdevējam būtu jāveido rūpīgi pārdomāts un pietiekami komplekss regulējums, kas nodrošinātu Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanu un ilgtspēju visas Latvijas sabiedrības interesēs”.

Vēstulē prezidents norādījis, ka “Rīgas Svētā Pētera baznīcas statuss Latvijas tiesiskajā sistēmā ir nosakāms ar īpašu likumu. Līdz ar to tas ir likumdevēja pienākums ar likumu pašam izlemt visus jautājumus, kas skar Rīgas Svētā Pētera baznīcas statusu”.

Levits uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir ilgstoši aizkavējusies un beidzot šis jautājums ir jāsakārto, it īpaši ņemot vērā, ka “Rīgas Svētā Pētera baznīcai kā būvei nav labs tehniskais stāvoklis un jau tuvākajā laikā būtu neatliekami veicami apjomīgi finansiāli ieguldījumi un darbi tās uzlabošanai”.

Pēc Levita domām, likumā būtu jāatspoguļo Rīgas Svētā Pētera baznīcas funkcijas:

  • valstij īpaši nozīmīga arhitektūras un kultūras pieminekļa saglabāšanas un atjaunošanas funkcija;
  • sakrālā funkcija;
  • kultūrvēsturiskā mantojuma (un jo īpaši vācbaltu kultūrvēsturiskā mantojuma) saglabāšanas funkcija;
  • kultūras funkcija;
  • tūrisma funkcija.

Savukārt, lai sekmīgi šīs funkcijas īstenotu, Levits uzskata, ka likumā nepieciešams iestrādāt ilgtspējīgu baznīcas pārvaldības modeli. Varētu veidot atsevišķu nodibinājumu, kurā piedalītos Latvijas Republika, Rīgas pilsētas pašvaldība un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Tāpat būtu jāiesaista Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze, kurai šī likuma izpratnē būtu īpašs statuss Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ietvarā. Nodibinājums pārvaldītu Rīgas Svētā Pētera baznīcu un gādātu par tās saglabāšanu un attīstību. Likumā jāparedz pārvaldības galvenie principi un vadlīnijas, tostarp lēmumu pieņemšanas procedūras, norādījis Levits.

KONTEKSTS:

Darbu pie Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību sakārtošanas sāka vēl 12. Saeima 2018. gada rudenī, bet vēlāk to pārņēma 13. Saeima.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka nav reģistrēta Zemesgrāmatā, bet tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas dome. Baznīcas īpašumtiesību jautājums nav sakārtots kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz to kandidē Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca (LELB) un Vācu evanģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL). Savas tiesības uz dievnamu pieteica arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt