Prezidents 1941.gada deportāciju upuru piemiņas dienā: Arī šodien mums jābūt modriem

Pirms 76 gadiem Latvijas tautu piemeklēja traģēdija, kas atņēma tai pašu dārgāko - brīvību, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda uzrunā  pie Brīvības pieminekļa. Viņš norādīja, ka arī šodien mums jābūt modriem, saprotot – attiecībā uz savas valsts drošību un aizsardzību kompromisi nav iespējami.

Vējonis: Ticēsim savām spējām veidot attīstītu Latviju

Par traģēdiju, kas Latvijas tautu piemeklēja pirms 76 gadiem, prezidents pauda, ka tas bija brīdis, kad iedzīvotāji visnežēlīgākajā veidā saprata, ka ir atņemts pats dārgākais, kas tautai var būt - tās brīvība. 1941.gada 14.jūnija represijas nāca negaidot, un ļoti skarbu mācību guva tie, kuri cerēja, ka līgums ar agresīvu režīmu saudzēs cilvēku dzīvību un ka ar naidīgas valsts karaspēku ir iespējams sadzīvot.

1941.gada 14.jūnijā piespiedu kārtā diennakts laikā no Latvijas tika izsūtīti nepilni 16 000 cilvēku.

Visā Latvijā šodien notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīti pasākumi. Rīgā pie Šķirotavas un Torņakalna dzelzceļa stacijām notiek politiski represēto piemiņas brīdis, tāds paredzēts arī pie Valmieras dzelzceļa stacijas.

“Tādēļ arī šodien mums ik brīdi jābūt modriem. Ir jāsaprot, ka attiecībā uz savas valsts drošību un aizsardzību kompromisi nav iespējami,” pauda Vējonis.

Viņš norādīja, ka pirmais represiju vilnis ļoti mērķtiecīgi tika vērsts pret visiem tiem, kuri simbolizēja brīvu, izglītotu un pārtikušu Latviju. Tika apzināti iznīcināta neatkarīgās valsts elite. Represijām bija pakļauti visu tautību un profesiju ļaudis – latvieši, krievi un ebreji, skolotāji un uzņēmēji, bruņoto spēku virsnieki, valsts un sabiedriskie darbinieki. Noteicošais bija viņu uzticība brīvai Latvijai.

No šī trieciena vēl joprojām neesam spējuši pilnībā atgūties, pauda Vējonis, norādot, ka ilgajos okupācijas gados varai nepatika spilgti līderi un toreiz šādi cilvēki tika apklusināti.

“Bet šodien mums ir nepieciešamas uzņēmīgas un iedvesmojošas personības, lai varētu turpināt Latvijas attīstību, kas pirms vairāk nekā 70 gadiem tika varmācīgi pārtraukta.

Valsti veido tās cilvēki. Vēsture apliecina, ka arī pēc tam, kad ir zaudēta juridiskā neatkarība, tieši cilvēki ir tie, kas saglabā dzīvu brīvības ideju.”

“Godīgs darbs, augsti morālie un ētiskie standarti, izcilība un atbildība – šīs īpašības piemita cilvēkiem, kurus aizveda 14. jūnijā. Šīs īpašības raksturo Latviju, kādā ikviens no mums gribētu dzīvot. Ticēsim sev un savām spējām veidot attīstītu un pārtikušu Latviju, jo tikai mūsu pašu spēkos ir šo mērķi sasniegt!” mudina prezidents.

Mūrniece: Deportācijas joprojām met ēnu uz attiecībām ar Maskavu

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzrunā fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā konferencē „1941.gada 14.jūnija piemiņai” pauda, ka deportācijas bija viens no šokējošākajiem un baisākajiem noziegumiem pret Latvijas tautu. Saeimas priekšsēdētāja pauda – nevienam civilizētajā pasaulē nav šaubu, ka deportācijas ir vērtējamas kā noziegums pret cilvēci. To nav iespējams piedot, jo vairāk tādēļ, ka neviens nav prasījis piedošanu.

Mūrniece ar nožēlu atzina, ka šie notikumi joprojām turpina mest ēnu uz Baltijas valstu un Maskavas attiecībām. Turklāt Krievija tagad, 21.gadsimtā, Eiropā atkal ir atgriezusi agresijas un kara elpu. Ārkārtīgi bīstams signāls ir tas, ka pēc iebrukuma Ukrainā Kremlis ir izvēlējies reabilitēt aliansi starp Hitleru un Staļinu. Vēl vairāk, tas sāk reabilitēt arī Molotova-Ribentropa paktu, paziņojot, kas tas tolaik bijis pareizs.

“Tieši tādēļ mēs tik lielu uzmanību pievēršam tam, lai stiprinātu savu drošību. Tieši tādēļ šodien pie mums ierodas NATO sabiedrotie, lai kopā ar mūsu karavīriem valstij nodrošinātu vēl nepieredzēti augstu aizsardzības līmeni. Lai neviens iebrucējs vairs nevarētu apdraudēt Latviju un tās tautu,” norādīja Mūrniece.

Mūrniece pauda gandarījumu, ka izsūtīto likteņstāsti arvien biežāk iemiesojas mākslas darbos, un īpaši pateicās fonda “Sibīrijas bērni” dibinātājai Dzintrai Gekai, kura ar savām unikālajām dokumentālajām filmām uzsāka šo radošo dokumentēšanu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti