Varētu domāt, ka jau ceturto gadu, kopš tur atteicās uzturēties bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš, Jūrmalas rezidencē un priedēs pašā jūras krastā starp Majoriem un Dubultiem tikai svilpo vējš. Tomēr ikdienā tur strādā apkalpojošais personāls, stāsta rezidences apsaimniekotājas akciju sabiedrības «Valsts nekustamie īpašumi» valdes loceklis Andrejs Milzarājs:
''Prezidenta rezidence tiek apkurināta minimāli nepieciešamajā režīmā, tiek uzturēts arī dārzs, laistīta un pļauta zāle, drošības apsvērumu dēļ teritorija tiek naktīs izgaismota, tiek mainīti ūdens filtri, uzturēts gāzes apkures katls, mainītas elektrospuldzītes – kā jebkura īpašuma uzturēšanā ir izdevumi.''
Tāpēc pat neapdzīvotas rezidences uzturēšana ik mēnesi izmaksā vidēji trīsarpus tūkstošus eiro. Pēdējos četrus gadus Valsts prezidenta kanceleja arī nav maksājusi nomas maksu – katru mēnesi 21 tūkstoti eiro, lai segtu «Valsts nekustamo īpašumu» savulaik veiktos ieguldījumus divarpus miljonu eiro apmērā. Vēl 300 eiro ik mēnesi tiek maksāti kā noma par daļu rezidences zemes, kas pieder privātīpašniekam.
Tikmēr ikdienā uzturētās telpas četros gados oficiāliem pasākumiem izmantotas divas reizes.
''Baltijas attīstības foruma samits un ''Rīgas konferences 2013'' pasākums. Šī ēka, kā zināms, ir akreditēta darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, līdz ar to ēka nevar tik iznomāta vienkāršiem pasākumiem – banketiem un tamlīdzīgi, tur var notiks tikai augsta līmeņa amatpersonu tikšanās un pasākumi, jo – ja ēkā tiks ielaistas nepiederošas personas, tad, iespējams, ka ēka būs no jauna jāakreditē darbam ar valsts noslēpumu, kas nozīmē jaunas izmaksas,'' turpina Milzarājs.
Jaunais prezidents Vējonis jau pieļāvuma formā izteicies, ka Jūrmalā varētu rīkot kādas tikšanās ar augstiem viesiem. Tomēr kancelejas preses pārstāvis Oskars Volfs lakoniski nosaka – Vējonim pagaidām nav sanācis laika īsti izdomāt, lietos rezidenci vai ne:
''Šobrīd gala lēmums nav pieņemts, jāņem vērā, ka prezidents strādā tikai nedēļu, un šajā laikā bijušas divas ārvalstu vizītes. Šis nav prioritātes jautājums viņa darba kārtībā.''
Tikmēr lietišķās etiķetes un protokola eksperte Aija Strautmane nešaubās, ka prezidentam jāpārceļas uz rezidenci. Tā būtu pašsaprotama protokola ievērošana atbilstoši arī mūsu dalībai Eiropas Savienībā un NATO, saka Strautmane:
''Ir jāsakārto tā lieta konkrēti, valstiski un pēc principa, ka tas nav apspriežams, vienkārši protokols nav apspriežams. Ja mēs esam Eiropas Savienības valsts un vēlamies, lai pret mums attiecas tāpat, kā pret visiem, tad mums tas ir jāpieņem. Mēs paši izvēlējāmies to. Tagad mēs nevaram katra jaunā prezidenta vai prezidenta sievas kaprīzes izpildīt. Eiropas Savienības valstis un NATO valstis ir valstis, kurās ir konkrēts protokols un kurās mazā bloka mājiņā nedzīvo prezidenti. Prezidents – tā ir mūsu pirmā persona, tai ir jāiet ar paceltu galvu un jādzīvo tur, kur tai ir paredzēts, ko ir noteikusi faktiski valsts likumdošana. Un šajā gadījumā es gribēju pieminēt iepriekšējo prezidentu Bērziņa kungu – tad, kad viņš prezentēja sevi, ka viņam ir, kur dzīvot, ka viņš nedzīvos uz valsts rēķina, tad man jāteic, ka vairāki miljoni ir valsts iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus, smagi [zaudēti], šobrīd vairāki miljoni, jo, lai restaurētu šo pamesto māju, kurā neviens nedzīvoja četrus gadus... šobrīd tajā reāli dzīvot nevar.''
Gluži tā, ka nevar dzīvot, gan neesot, skaidro «Valsts nekustamo īpašumu» valdes loceklis Andrejs Milzarājs. Par īpašuma atjaunošanu gan būs jādomā. Lielākos ieguldījumus prasītu saplaisājušā žoga sakārtošana un apsardzes ēkas renovācija.
“'Nepieciešams veikt ēkas kosmētiskus uzlabojumus, jo ēka nav bijusi regulāri mazgāta – ēkas fasādes īpatnības ir tādas, ka šis baltais materiāls ļoti labi pievelk svešķermeņus, tur ir putni un priedes, un ēkas fasāde ir mazliet iekrāsojusies zaļos toņos, tā būtu nomazgājama. Lampas teritorijā būtu mazgājamas, nākotnē vajadzētu ķerties klāt pie jumta remonta, telpas ir izvāktas no mēbelēm, vizuālas pazīmes liecina, kur kāds skapītis vai glezna stāvējusi, prasītos kosmētiska atjaunošana,'' klāsta Milzarājs.
Vienošanās paredz, ka prezidenta kancelejai galavārds jāpasaka līdz 1. augustam. Pašlaik nezināmā vēl ir daudz, jo Vējonis publiski izteicies, ka skatu uz jūru negrib. Savukārt oficiālu vizīšu norisi traucējot ēkas atvērtais plānojums, kurā īsti ērti neesot nedz augstajiem viesiem, nedz žurnālistiem, kas vizītes atspoguļo.
Ja Vējonis tomēr izdomās rezidenci neizmantot, likumdevējam beidzot būtu jāizšķiras par tās likteni, norāda «Valsts nekustamie īpašumi».
