Prezidenta rosinājumu par lielākām pilnvarām valdībai eksperti un politiķi vērtē piesardzīgi

Valsts prezidenta Egila Levita pagājušajā nedēļā izteiktos ierosinājumus dot lielākas pilnvaras valdībai eksperti un Saeimas pārstāvji vērtē piesardzīgi un sagaida plašākas diskusijas. Uzmanīgi vērtē arī priekšlikumu pārskatīt valsts finansējuma sadali partijām. 

Par Valsts prezidenta ierosinājumiem sagaidāmas plašas diskusijasJānis Kincis

Saeima var deleģēt valdību pieņemt kādus konkrētus lēmumus izņēmumu situācijās, piemēram, pandēmijas laikā. Tomēr tas nemazina parlamenta kā galvenā lēmēja un galavārda teicēja lomu Latvijā. Vienlaikus ir nepieciešama diskusija, kā pārāk nesamudžināt lēmumu pieņemšanu Covid-19. Tā Valsts prezidenta priekšlikumu Covid-19 pandēmijas laikā vairāk pilnvaru uzticēt valdībai un vietvarām vērtējis konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

“Prezidents ir labi novērojis, ka ne visas iniciatīvas, ko valdība piesaka parlamentā, tur arī tiek pieņemtas.

Tas ir normāli, no vienas puses, bet, no otras puses, tas prasa pārāk ilgu laiku arī gadījumos, kad rīcībai būtu jābūt ātrai.

Visdrīzāk te būtu saprātīgi jāpaskatās, kā būtu pareizāk pieņemt lēmumus un kurā līmenī to darīt, neradot arī pārāk daudz lēmumu pieņemšanas līmeņus, jo var veidoties situācija, ka adresāti vairs nesaprot. Ja man jāskatās trīs tiesību aktos, var būt grūti orientēties,” norādīja Pastars.

Līdzīgi uzskata arī Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija). Viņš atgādināja, ka valdībai lielāka teikšana un galvenā lēmumu pieņemšana bija Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

Feldmans sacīja: “Es ļoti ceru, ka mums nebūs jāatgriežas situācijā, kāda bija ziemā, kad valdībai bija nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, lai dinamiski pieņemtu lēmumus. Ja atkal iestājas kritiska situācija, valdībai ir tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju. Saeimai tādā gadījumā ir tikai izvēle piekrist vai nepiekrist. Tas viss ir atkarīgs no saslimstības rādītājiem.”

Plašas diskusijas Saeimā paredzamas arī par Levita ierosinājumu pārskatīt partijām piešķiramā valsts finansējuma kārtību. Viņš rosinājis noteikt, ka gadījumos, kad kādas partijas Saeimas frakcija ir beigusi pastāvēt vai tās locekļu skaits ir samazinājies divas reizes, partija zaudēs finansējuma daļu, ko tā ieguvusi par balsīm Saeimas vēlēšanās. Vienlaikus saglabātos partijas bāzes finansējums, jo partija vēl varot atkopties. 

Šo ierosinājumu iniciējusi partijas “KPV LV” pieredze, kuras frakcijā deputātu skaits sarucis no 16 līdz trīs. Vēl divi no šīs partijas jau izstājušies deputāti palikuši frakcijā, lai tā varētu eksistēt. “KPV LV” frakcijas vadītājs Māris Možvillo Valsts prezidenta ierosinājumu gribētu papildināt ar norādi, ka no frakcijām izstājušies deputāti atstāj arī Saeimu.

“Es uzskatu, ka tas ir līdzvērtīgi, ja tiek samazināts finansējums par to, ka deputāts aiziet un nodod savu partiju un frakciju, viņš nav tiesīgs atrasties Saeimā, jo ir piekrāpis vēlētāju. Jo vēlēšanas tomēr ir kolektīvs nevis individuāls pasākums. Aizejot no frakcijas, viņš to izdara vienpersoniski, vēlētājiem un partijai nepajautājot, vai ir labi, ka viņš aiziet no partijas. Tas ir tāds mirkļa vājums vai iegriba,” atzīmēja Možvillo.

Arī vairāki valdošās koalīcijas pārstāvji partiju finansējuma sistēmas pārskatīšanu vērtējuši piesardzīgi, jo ierosinājumi izteikti viena – “KPV LV” frakcijas – piemēra dēļ. Tā norādīja gan Feldmans, gan, piemēram, Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”). Viņš šajā jautājumā gribētu dzirdēt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja viedokli.

Piebilstot, ka par to vēl nav diskutēts, frakciju pārstāvji pagaidām atturīgi vērtē arī ideju nākamās Saeimas izveidotajā valdībā iecelt valsts ministru, kurš atbildētu par pārnozaru sadarbību. Politiķu vērtējumā, diez vai ar šādas amata vietas izveidi izdotos mazināt strukturālu atpalicību, kuras novēršanu par mērķi Levits uzsvēra savā uzrunā Saeimā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt