Sadaļas Sadaļas

Krustpunktā

Aktuāli: Ārkārtas stāvoklis veselības nozarē, reiderisms partijā KPV LV

Krustpunktā

Jauns izaicinājums valdībai: Minimālās pensijas apmērs neatbilst Satversmei un būs jāceļ

Krustpunktā Lielā intervija. Valsts prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš

Prezidenta padomnieks Kažociņš: Visās valsts problēmās nevaram vainot «Kremļa spalvaino roku»

Visās Latvijas problēmās nav vainojams Kremlis. Ir lietas, pie kurām paši esam vainīgi, tostarp komunikācijas problēmām ar sabiedrību, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Autoritāra tipa valstis cenšas izmantot visas iespējas, lai grautu demokrātiju, izmantojot mūsu demokrātijas principus. Piemēram, Krievijā bija Sanktpēterburgas troļļu ferma, kas musināja cilvēkus ASV pilsētās.

"Bet mums pašiem ir jābūt diezgan uzmanīgiem, jo nav pareizi iztēloties, ka aiz visa, kas mums valstī nepatīk, stāv ''Kremļa spalvainā roka''. Pie daudz kā, ko mēs darām, paši esam vainīgi.

Paši varbūt nespējam pietiekami komunicēt ar tautu un pretrunas ar dažādām iedzīvotāju daļām novērst. Tas ir tas, pie kā mums ir jāpiestrādā," stāstīja Kažociņš.

Viņš norādīja, ka komunikācija, kas ir demokrātiskās valstīs, ne vienmēr sasniedz savu mērķi. Latvija nav unikāla. Pretestības kustības pret Covid-19 ierobežojumiem ir arī citviet Eiropā.

"Neesam varējuši iedzīvotājiem izskaidrot, kāpēc vajadzīgi ierobežojumi un kā valsts par viņiem rūpēsies," sacīja Kažociņš. Viņš uzsvēra, ka valstij jāatrod veids, kā sasniegt iedzīvotājus, jo, ja cilvēki jutīs, ka ir pamesti, demokrātija var sabrukt.

Kažociņš stāstīja, ka prezidenta kancelejā saprot – komunikācija ar sabiedrību nav izdevusies. Tagad tiekot domāts, kā risināt situāciju. Pēc Kažociņa teiktā, iespējams, cilvēkiem var piekļūt citādos, modernos veidos, izmantojot sociālos tīklus un citus medijus.

Runājot par sestdienas protestiem, kuros cilvēki pārkāpa Covid-19 ierobežojumus, Kažociņš uzsvēra visu cilvēku iespēju īstenot savu vārda brīvību.

"Tomēr viņi nedrīkst sanākt kopā tādā veidā, ka tiek apdraudēta citu cilvēku veselība," viņš uzsvēra.

Pēc Kažociņa teiktā, laikā, kad valda bailes, cilvēkiem ir viegli izvēlēties vieglāko ceļu un pieslieties musinātājiem. Viņi paši netic, bet izmanto cilvēku lētticību sava politiskā kapitāla vairošanai. 

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti ievies ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.

Valdība 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī - jāievēro “2+2”  princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.

Protestējot pret ierobežojumiem, sestdien,12. decembrī, bija pieteikti divi protesti. Abi rīkotāji apsolīja, ka mītiņos atbilstoši šā brīža noteikumiem piedalīsies ne vairāk kā 25 dalībnieki, turklāt ievēros visus drošības pasākumus, tajā skaitā lietos maskas. Rezultātā sapulcē 11. novembra krastmalā bija pulcējušies vairāki simti cilvēku, bet pie Brīvības pieminekļa bija sanākuši vairāk nekā simt protestētāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt