Prezidenta iniciatīvu solīja atbalstīt opozīcijā esošās partijas “Saskaņa”, “No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība, četri “Vienotības” frakcijā strādājošie “Kustības Par” deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Artuss Kaimiņš, Romans Miloslavskis un Edvards Smiltēns.
Pret prezidenta priekšlikumu solīja balsot Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un “Vienotības” frakcijas vairākums, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Ilmārs Latkovskis.
Ja visi priekšlikuma atbalstītāji ceturtdien, 21.septembrī, ieradīsies uz Saeimas sēdi, kurā plānots izskatīt prezidenta iniciatīvu, tai būs 44 balsis no 100. Saeimas sēdē nevarēšot piedalīties divi “Vienotības” frakcijas pārstāvji.
Ja ZZS un Nacionālā apvienība ieradīsies pilnā sastāvā, pret Vējoņa iniciatīvu balsos 54 deputāti.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā deputāti Vējoņa iniciatīvu apsprieda aptuveni pusotru stundu, iztaujājot arī Vējoņa juridiskos padomniekus, tomēr partijā nolemts vienbalsīgi balsot pret, pastāstīja ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Brigmanis atzina, ka pašam par nepilsoņa statusu jaundzimušajiem esot duāls viedoklis, taču galvenais jautājums esot, kāpēc šo pāris desmitu bērnu vecāki neuzskata Latvijas pilsonību par vajadzīgu savam bērnam. Tāpat esot jābūt pārliecībai, ka Latvijas pilsonību ieguvušie būs lojāli Latvijai un tās neatkarībai.
Bet uz jautājumu, vai Vējonis rīkojies pareizi, iesniedzot Saeimā šādu iniciatīvu bez vairākuma atbalsta, Brigmanis atbildēja: “Kas ir labāk – skaists zaudējums vai slikta uzvara? Šeit vietā ir šis salīdzinājums.”
“Zaudējums ir tāds, ka prezidents tomēr nāk ar savām iniciatīvām, vienu, otru, trešo, un Saeima viņu noraida. Tas nav labs signāls. Labāk tad ir nākt ar zināmu sagatavotu augsni kādam priekšlikumam un tomēr dabūt šim priekšlikumam atbalstu Saeimā,” sacīja Brigmanis.
Vējoņa iniciatīvu neatbalstīs arī “Vienotības” frakcija, izņemot četrus no partijas izstājušos biedrus. Frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja, ka balsot pret Vējoņa iniciatīvu jau pirmdien lēmusi partijas valde un juristu strīdi par likumprojekta formu tikai pastiprinājuši pārliecību, ka šādi jaundzimušo nepilsoņu jautājumu nevar risināt.
Pret četriem no partijas aizgājušajiem biedriem, kas plāno balsot par, nekādas sankcijas pagaidām nebūs, tomēr atšķirīgie balsojumi atkārtoties nedrīkstot, uzskata Āboltiņa.
“Šos jautājumus risina “Vienotības” partijas vadītājs ar „Kustība Par” partijas vadītāju, jo četrinieks ir paudis atbalstu [premjera Māra] Kučinska valdībai. Šis ir jautājums par koalīcijas līguma ievērošanu, un, manuprāt, nevar pastāvēt versija, ka tad, kad mums ir izdevīgi vadīt komisijas vai ieņemt kādus amatus, esot koalīcijā, tad mēs to atbalstām, bet situācijā, kad ir koalīcijā vienots lēmums un balsojums teikt nē, mums ir mūsu partijas valdes jautājums,” norādīja Āboltiņa.
Saeimas komisijā pamatīgas diskusijas
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīva pārtraukt jaundzimušajiem piešķirt nepilsoņa statusu izraisīja pamatīgas debates gan Saeimas frakcijās, gan Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kur diskusijas aizgāja juridiskā gultnē. Diskusija iezīmēja ļoti atšķirīgus deputātu viedokļus, kas atspoguļo arī dažādo sabiedrības attieksmi šajā jautājumā, pēc sēdes pauda komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.
Galvenais jautājums – vai šādu ieceri var īstenot ar speciālu likumu, kā paredzējusi Valsts prezidenta kanceleja, vai arī jāver vaļā Pilsonības likums, ko liedz koalīcijas līgums.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere ir pārliecināta, ka tik nozīmīgai normai jābūt iekļautai Pilsonības likumā, citādi arī citus ar pilsonību saistītus jautājumus varēs risināt ar speciāliem likumiem.
“Es gribētu apgalvot, ka šāda pieeja vai šāds jautājuma risinājums nevieš nekādu skaidrību, un tas pārkāpj un kropļo šo tiesību sistēmu,” pauda Meistere.
Arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atgādināja, ka NA “bija skaidrs jau no paša sākuma, ka pilsonības likums būs jāskar, un tieši tāpēc mēs, veidojot šo valdību, jau koalīcijā nodrošinājāmies, ka šāds jautājums izlemjams tikai pēc vienprātības principa”.
“Nogāzt valdību, neredzot, ka varētu nākt vietā cita valdība, tas nebūtu atbildīgi, bet, protams, ja līgumu pārkāpj viens, nav teikts, ka citā situācijā to nevar pārkāpt citas partijas, tostarp, Nacionālā apvienība,” brīdināja Dzintars.
Tikmēr prezidenta padomnieks Jānis Pleps pauda, ka Satversmes tiesas spriedumi noteikuši Saeimai plašu rīcības brīvību, ieskaitot juridiskās tehnikas izvēli. Dinu Meisteri gan tas nepārliecināja.
“Vai patiešām jūs varat tagad šeit ierakstam un protokolam apliecināt, ka, pieņemot šādu likumu, nav nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā?” vaicāja Meistere.
“Manā ieskatā - jā, jo šis likums ir piemērojams, un tā ir likumdevēja politiska izšķiršanās, ko neatrisinās politiķu strīdi,” uz to atbildēja Pleps.
“Šī ir iespēja izbeigt nepilsoņu statusa piešķiršanu, kas tika ieviests kā pagaidu statuss, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar to, ka Latvijas Tepublikas teritorijā pēc PSRS sagrūšanas palika cilvēki, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi. Šogad, kad ir pagājuši vairāk nekā 27 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, ir joprojām iespēja dzimt jauniem nepilsoņiem, tas ir PSRS pilsoņiem, ja skatāmies likumā,” atgādināja Pleps.
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) savukārt pauda, ka šis priekšlikums nevis saliedē, bet gan vēl vairāk polarizē sabiedrību.
“Ja mēs sāksim par šo priekšlikumu trīs lasījumos ķeskāties no tribīnes, pa 30 runātājiem no vienas puses, no otras puses, ļoti daudzi sabiedrības locekļi uzzinās ļoti daudz nepatīkama par sevi, uzzinās, kas viņi ir, kāds viņiem liktenis, kur viņiem būtu jābrauc, vai viņi ir fašisti, vai viņi ir komunisti…” brīdināja Līdaka.
Nekādus lēmumus Pilsonības komisija gan nepieņēma, jo faktiski likumprojekts komisijai nemaz nav nodots. Par likumprojekta tālāku virzību deputāti balsos plenārsēdē, un visdrīzāk Saeima to noraidīs.
Jau ziņots, ka prezidents Vējonis iesniedzis Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Tas darīts, lai gan Nacionālā apvienība nolēmusi izmantot koalīcijas līgumā paredzētās veto tiesības, iebilstot pret šādu iecerei, un valdošā koalīcija neatbalstīs automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņu bērniem.
Likumprojekts paredz atzīt pēc 2018.gada 1.jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu “Par to bijušajās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nav citas valsts pilsonis. Šobrīd vecāki – nepilsoņi un bezvalstnieki - pēc bērna dzimšanas var izvēlēties, vai bērns būs Latvijas pilsonis vai nepilsonis.
Kopš 2013.gada Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā tādā gadījumā, ja kāds no vecākiem, reģistrējot bērna piedzimšanu Dzimtsarakstu nodaļā, paudis attiecīgu vēlmi. 2016.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, kas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trijiem gadiem.
