Jaundzimušo nepilsoņu skaits
- 2014 – 74
- 2015 – 77
- 2016 – 47
- 2017 – 51
- 2018 – 33
Dati: PMLP
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā piedzimuši gandrīz 300 bērni – nepilsoņi. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem gadā piedzimst vairāki desmiti šādu bērnu. Pērn 33.
“Ja likums tiek pieņemts, tad no 2020.gada vairs nedzimst neviens jauns nepilsonis. Nav jaunu nepilsoņu, kas nāktu klāt,” norāda prezidenta padomnieks Jānis Pleps.
Viņš skaidro, ka iecerēts turpmāk Latvijā dzimušiem bērniem vairs neizsniegt nepilsoņa pases. Tā vietā bērni automātiski kļūs par Latvijas vai kādas citas valsts pilsoņiem. Šī Raimonda Vējoņa virzītā iniciatīva viņa prezidentūras laikā raisījusi lielāko sabiedrības ažiotāžu. Likuma mērķis ir sabiedrību saliedēt, bet līdz šim tas radījis vien domstarpības gan 12. Saeimas, gan pašreizējā parlamenta sasaukuma koalīcijā.
Patlaban iniciatīvu atbalsta vairākums deputātu. Sākot skatīt likumprojektu,
Saeimas komisijā izskanēja pat aicinājums piešķirt pilsonību visiem nepilsoņu bērniem vecumā līdz 15 gadiem.
“Tas ir arī simbolisks žests, ka mēs ejam prom no sabiedrības, kas ir sašķelta. Kopumā šis ir arī savā ziņā valsts drošības jautājums,” pauda Pleps.
Tikmēr konservatīvās partijas – Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija – uzstāj, ka pilsonību nedrīkst dāvināt. Jau pašlaik nepilsoņiem piedzimušiem zīdaiņiem var piešķirt Latvijas pilsonību, ja tā vēlas vismaz viens no vecākiem. Ja pērn 33 bērnu vecāki šādu vēlmi nav izrādījuši, tad tā esot viņu attieksme pret valsti.
“Nepilsoņiem Latvijā ir visas iespējas kļūt par pilsoņiem. Ne jau ar mākslīgu pilsonības uzspiešanu mēs panāksim lojalitāti valstij un atrisināsim arī citus jautājumus,” sacīja Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
“Faktiski Latvijas valsts tādā diezgan vardarbīgā veidā padara šo bērniņu par savu pavalstnieku un varbūt pat pretēji vecāku vēlmei,” sacīja Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija).
Diskusijām “par” vai “pret” bija atvēlēta vien stunda. Pēc tām par likuma tālāku virzīšanu balsoja 8 deputāti, 4 balsoja pret, vēl viens deputāts atturējās. Prognozējams, ka tieši Saeimas plenārsēdēs, balsojot par konkrēto iniciatīvu, izskanēs ļoti skaļi un krasi pretrunīgi viedokļi.
“Protams, viedokļi ir dažādi. Ir viedoklis, ka vajadzētu iet tālāk, ar atpakaļejošu spēku. Citi uzskata, ka nevajadzētu vispār neko iekustināt, kamēr mums ir citas svarīgas problēmas. Man personīgi šķiet, ka ir svarīgi nepieļaut, ka mums turpmāk piedzimst bērni ar tādu dīvainu statusu,” sacīja Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Tuvāko nedēļu laikā likumprojekts nonāks Saeimas Cilvēktiesību komisijas darba kārtībā. Tā strādās ar deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem un virzīs likumprojektu balsošanai Saeimā.
