Mācību mērķis ir pārbaudīt pretterorisma pasākumos iesaistīto valsts institūciju spējas reaģēt šādā situācijā. Lai iesaistītu visus dienestus operācijā izspēlēti visi krīzes elementi - gan trieciens, gan glābšanas operācija, gan mediķu iesaiste, gan ugunsgrēka dzēšana. Notiks arī ķīlnieku pārbaude pēc atbrīvošana, lai noskaidrotu, vai viņu vidū nav kāds terorists. Tādēļ mācības vēl turpināšoties līdz vēlam vakaram.
Gaismas pils dienas garumā bija norobežota un apjozta ar policistu ķēdi, teritorijā atradās daudzas mediķu, policijas kā arī ugunsdzēsēju mašīnas, bet pie ēkas ieejām brīžiem parādījās speciālās vienības formās tērptie drošībnieki. Netrūka arī sirēnu un virs objekta riņķojošā helikoptera skaņu. Dienas otrajā pusē no ieejām tika vesti arī ķīlnieki (kopumā bijuši ap 200) un pieci teroristi, bet operācijas noslēguma daļā ierādās arvien vairāk ugunsdzēsēju brigāžu.
Vairāk par izspēlēto teroristu uzbrukuma scenāriju stāsta Drošības policijas pretterorisma centra priekšnieks Juris Leitietis:
„Operācijas leģenda bija ļoti sarežģīta, tās rezultātā, protams, ir cietušie un nogalinātie, kas parasti ir par pamatu, lai šīs operācijas tieši trieciena fāzi varētu uzsākt. Scenārijs ir tāds, kāds varētu būt ļoti tuvu dzīvei, proti, bibliotēkas ēkā it kā notiek civilmilitārā konference, kur piedalās gan vietējie gan ārzemju viesi un teroristi iebrūk ēkā lai izdarītu savas politiskās prasības. Par scenāriju patiesībā ņemts Āfrikā reāli notikušais teroristu iebrukums lielveikalā, un viņi bija bruņoti ar šaujamieročiem, granātām un citiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem.”
Leitietis atzīst, ka mācībās ķīlnieku krīze gan ir saspiesta īsā laika sprīdī, bet praksē teroristu apkarošana norit vairākas dienas, vedot pārrunas, lai atbrīvotu pēc iespējas vairāk ķīlnieku, savukārt trieciens ir pēdējais solis. Arī iepriekš Latvijā rīkotas mācības ķīlnieku sagrābšanā, taču šī bijusi pirmā reize objektā uz sauszemes.
Lai arī terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems šoreiz dienestu reaģētspēju pārbaudīt ir īpaši būtiski, tuvojoties Latvijas prezidentūras laikam no pirmā janvāra, kad valstī ieradīsies arī augstas Eiropas amatpersonas.
„Šīs ir vienas no plašākajām mācībām, piedalījušies ir vairāk kā 300 iesaistīto institūciju darbinieku, tāpat tas ir viens no koordinētākajiem pasākumiem tieši starp tiesībaizsardzības iestādēm un bruņotajiem spēkiem. Domāju, ka jau šobrīd ir iezīmējušies jautājumi par kuriem mums visiem ir jādomā, bet, kā jau pēc lielām mācībām, tas būs analītiskais materiāls, pēc kura, izejot soli pa solim tam, kas ir noticis, būs priekšlikumi dienestu savstarpējai sadarbībai vai pat kāda jauna mehānisma ieviešanai,” stāsta Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Arī Drošības policijas pārstāvji vēl pirms mācību noslēguma secināja, ka daudzām situācijām dienesti ir gatavi un plānotais īstenojies, taču bijušas arī lietas, kas jāuzlabo, tostarp tehniskais nodrošinājums.
