Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

LTV satura valdes locekļa amatā tomēr pārvēl Ņesterovu

Dienas notikumu apskats

Azerbaidžāņi un armēņi paziņojuši par ugunspārtraukšanu

«Pretspiegu grozījumiem» steidzamību neatceļ

«Pretspiegu grozījumiem» steidzamību neatceļ

Strīdīgajiem grozījumiem Krimināllikumā, kuru mērķis ir mazināt hibrīdkara apdraudējumu, steidzamību tomēr neatcels. Tā otrdien, 5.aprīlī, lēma Saeimas Juridiskā komisija. 

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 5.aprīlī, turpināja darbu pie Krimināllikuma grozījumiem. Skatot vairākus desmitus iesniegtos priekšlikumus, deputāti ieslīga garās diskusijās un nepaguvu izskatīt visas ieceres. Tāpēc šonedēļ, visticamāk, grozījumi vēl netiks pieņemti galīgajā lasījumā.

Vairāki opozīcijas deputāti sēdē norādīja, ka steidzamība neļauj pietiekami izdiskutēt izmaiņas, kā arī iesniegt jaunus priekšlikumus. Tikmēr komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības uzsvēra, ka diskusijām laika vēl pietikšot, jo grozījumus Saeimā varētu apstiprināt tikai aprīļa otrajā pusē.  

Deputātu vairākums lēma steidzamību saglabāt.

Steidzamības kārtā virzīto grozījumu mērķis ir atraisīt rokas drošības dienestiem spiegu ķeršanai un hibrīdkara draudu novēršanai. Tomēr grozījumiem netrūkst arī kritiķu, ieskaitot Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, jo plašie formulējumi par pretvalstiskām darbībām varētu novest pie cilvēku sodīšanas par valsts kritizēšanu, vai arī ierosinājumiem par valsts iekārtas maiņu likumīgā veidā.

Tagad vairākiem no strīdīgajiem pantiem deputāti plāno pierakstīt klāt piebildi, ka sodīt var tikai par Satversmē neparedzētām darbībām. Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps norāda, ka tieši šādas izmaiņas prezidents vēlējās.

“Valsts prezidenta vēstule tika izskatīta ļoti nopietni Tieslietu ministrijas Krimināllikuma patstāvīgajā darba grupā, un šie prezidenta iebildumi ir ņemti vērā, un darba grupa ir piedāvājusi kopā ar Iekšlietu ministriju Juridiskajai komisijai priekšlikumus, kas būtiski uzlabo pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju, un ņem vērā Valsts prezidenta izteiktos iebildumus,” klāstīja padomnieks.

Grozījumu apspriešanā piedalījās vairākas tiesībsargājošās iestādes. Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis atbildēja uz vairākiem deputātu jautājumiem par jauno normu piemērošanu dzīvē un to, kādos gadījumos Drošības policija uzsāks kriminālprocesus. Ulmanis mierināja, ka ar pretvalstiskām darbībām saistītās lietās „drošībnieki” nepaļaujas tikai uz sevi, bet arī konsultējas ar ekspertiem.

“Svarīgs moments, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus, īpaši, kas skar kaut kādus konstitucionālus pamatus, ir ekspertu uzaicināšana, lai tie sniegtu savu viedokli, savu eksperta atzinumu lietā, un šis ekspertu atzinums bieži vien ir tas pamatelements, kas arī ir par pamatu tam, vai lieta tiek virzīta tālāk uz prokuratūru, vai arī tiek izbeigta,” sacīja Ulmanis.

Tomēr vairāki opozīcijas deputāti nebija mierā ar steigu, kādā grozījumi tiek bīdīti caur Saeimu. Latvijas Reģionu apvienības deputāte Inga Bite rosināja komisiju balsot par steidzamības atcelšanu, lai varētu likumprojektu skatīt trijos, nevis divos lasījumos, tomēr komisija lēma pretēji.

Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka laiks diskusijām vēl būs, bet steidzamības kārtu grozījumiem noņemt neiesaka Drošības policija.

“Tas, ko teica arī pārstāvji no Drošības policijas, ir, ka viņiem ir svarīga attiecīgu normu pieņemšana arī šobrīd, un es domāju, ka diskusijai, kas noris šobrīd, rezultāts būs tāds, ka šīs normas būs kvalitatīvas un tās varēs piemērot. Es domāju, ka tieši tāpēc mums ir jākoncentrējas uz rezultātu. Mēs turpināsim darbu nākam otrdien, ja būs nepieciešams, tad vēl.. Prognozējam, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā varētu būt 21. aprīlī,” sacīja Bērziņš.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš

Iepriekš bija paredzēts, ka Saeima grozījumus varētu apstiprināt jau šonedēļ, taču daudzo priekšlikumu dēļ process par dažām nedēļām aizkavēsies. Vēl komisijai jāizskata panti par spiegošanu un valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. 

Iepriekš ziņots, ka sākotnēji iecerētie grozījumi bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.

Savukārt bijušais Satversmes tiesas vadītājs, tagad Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") pauda, ka plāno lūgt Saeimu šos grozījumus nodot vērtēšanai Venēcijas komisijā jeb tā sauktajā Eiropas konstitucionālajā tiesā.

Vēlāk, marta beigās, Saeimas deputāti vienojās precizēt pretrunīgi grozījumus, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt