«Pretspiegu grozījumiem» steidzamību neatceļ

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 5.aprīlī, turpināja darbu pie Krimināllikuma grozījumiem. Skatot vairākus desmitus iesniegtos priekšlikumus, deputāti ieslīga garās diskusijās un nepaguvu izskatīt visas ieceres. Tāpēc šonedēļ, visticamāk, grozījumi vēl netiks pieņemti galīgajā lasījumā.

Vairāki opozīcijas deputāti sēdē norādīja, ka steidzamība neļauj pietiekami izdiskutēt izmaiņas, kā arī iesniegt jaunus priekšlikumus. Tikmēr komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības uzsvēra, ka diskusijām laika vēl pietikšot, jo grozījumus Saeimā varētu apstiprināt tikai aprīļa otrajā pusē.  

Deputātu vairākums lēma steidzamību saglabāt.

Steidzamības kārtā virzīto grozījumu mērķis ir atraisīt rokas drošības dienestiem spiegu ķeršanai un hibrīdkara draudu novēršanai. Tomēr grozījumiem netrūkst arī kritiķu, ieskaitot Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, jo plašie formulējumi par pretvalstiskām darbībām varētu novest pie cilvēku sodīšanas par valsts kritizēšanu, vai arī ierosinājumiem par valsts iekārtas maiņu likumīgā veidā.

Tagad vairākiem no strīdīgajiem pantiem deputāti plāno pierakstīt klāt piebildi, ka sodīt var tikai par Satversmē neparedzētām darbībām. Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps norāda, ka tieši šādas izmaiņas prezidents vēlējās.

“Valsts prezidenta vēstule tika izskatīta ļoti nopietni Tieslietu ministrijas Krimināllikuma patstāvīgajā darba grupā, un šie prezidenta iebildumi ir ņemti vērā, un darba grupa ir piedāvājusi kopā ar Iekšlietu ministriju Juridiskajai komisijai priekšlikumus, kas būtiski uzlabo pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju, un ņem vērā Valsts prezidenta izteiktos iebildumus,” klāstīja padomnieks.

Grozījumu apspriešanā piedalījās vairākas tiesībsargājošās iestādes. Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis atbildēja uz vairākiem deputātu jautājumiem par jauno normu piemērošanu dzīvē un to, kādos gadījumos Drošības policija uzsāks kriminālprocesus. Ulmanis mierināja, ka ar pretvalstiskām darbībām saistītās lietās „drošībnieki” nepaļaujas tikai uz sevi, bet arī konsultējas ar ekspertiem.

“Svarīgs moments, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus, īpaši, kas skar kaut kādus konstitucionālus pamatus, ir ekspertu uzaicināšana, lai tie sniegtu savu viedokli, savu eksperta atzinumu lietā, un šis ekspertu atzinums bieži vien ir tas pamatelements, kas arī ir par pamatu tam, vai lieta tiek virzīta tālāk uz prokuratūru, vai arī tiek izbeigta,” sacīja Ulmanis.

Tomēr vairāki opozīcijas deputāti nebija mierā ar steigu, kādā grozījumi tiek bīdīti caur Saeimu. Latvijas Reģionu apvienības deputāte Inga Bite rosināja komisiju balsot par steidzamības atcelšanu, lai varētu likumprojektu skatīt trijos, nevis divos lasījumos, tomēr komisija lēma pretēji.

Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka laiks diskusijām vēl būs, bet steidzamības kārtu grozījumiem noņemt neiesaka Drošības policija.

“Tas, ko teica arī pārstāvji no Drošības policijas, ir, ka viņiem ir svarīga attiecīgu normu pieņemšana arī šobrīd, un es domāju, ka diskusijai, kas noris šobrīd, rezultāts būs tāds, ka šīs normas būs kvalitatīvas un tās varēs piemērot. Es domāju, ka tieši tāpēc mums ir jākoncentrējas uz rezultātu. Mēs turpināsim darbu nākam otrdien, ja būs nepieciešams, tad vēl.. Prognozējam, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā varētu būt 21. aprīlī,” sacīja Bērziņš.

Iepriekš bija paredzēts, ka Saeima grozījumus varētu apstiprināt jau šonedēļ, taču daudzo priekšlikumu dēļ process par dažām nedēļām aizkavēsies. Vēl komisijai jāizskata panti par spiegošanu un valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. 

Iepriekš ziņots, ka sākotnēji iecerētie grozījumi bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.