Par sistēmas problēmu KNAB nav pamata runāt, tas ir personāliju jautājums. Pamatā ir Jutas Strīķes nevēlēšanās pieņemt jauno priekšnieku un pieņemt to, ka arī uz viņu attiecas valsts pārvaldes iestādē esošās attiecības starp padoto un priekšnieku, pārliecināts Aleksejs Loskutovs.
Pretējs viedoklis ir Ivetai Kažokai, kura uzskata, ka galvenā problēma ir ļoti vājās vadītāja vadīšanas prasmes un dziļākā līmenī arī sistēmiskas problēmas visā KNAB. Personāliju ziņā, viņasprāt, problēma Streļčenoks, nevis Strīķe. Viņu bažī stratēģiskā redzējuma trūkums KNAB. „Ja tā turpināsies, no KNAB spozmes nekas nepaliks,” pauž Kažoka.
Savukārt Voika īpaši pastāv uz to, ka svarīgi, lai vienā iestādē ir izmeklējošā daļa un novēršanas daļa. Taču ir krietni vīlusies par progresu, ko Streļčenoks parādījis. Kā risinājumus Voika redz jau ģenerālprokurora un premjerministra piedāvāto risinājumu: precizējot KNAB nolikumu, noteikt darba pienākumu sadalījumu un komunikāciju starp vadību. „Ja tas ir tikai papīrs, tā ir kā vīģes lapa, bet ir jāmēģina darīt. Streļčenokam būtu nepieciešams moderns vadītāja novērtējums,” norāda Voika.
Birojam un tā vadītājam jāpārskata komunikācija ar sabiedrību. Var arī precizēt nolikumu, lai mazinātu domstarpības. Un Jutai Strīķei būtu jāpieņem, ka „viņa ir viens no biroja darbiniekiem”, uzsver Loskutovs.
Iveta Kažoka pārliecināta, ka jau ir pamats vērtēt, vai Streļčenoks atbilst amatam, lai arī ģenerālprokurors un premjers uzstāja uz pretējo. Viņasprāt, pret KNAB nevajag izturēties kā pret „svēto govi”, un jāpadomā, ko varētu veikt labāk un citādi. Šajā jomā viņa redz iespēju nākotnē izveidot jaunas iestādes, kas cīnītos ar problēmām, kas šobrīd novārtā atstātas, piemēram, civildienesta ierēdņu aizstāvība pret politisko izrēķināšanos.
