Pretrunīga reakcija uz TM lēmumu atlikt administratoru uzraudzības uzlabošanu

Saeimas Tautsaimniecības komisija pēc Tieslietu ministrijas šodien nolēma grozījumiem Maksātnespējas likumā pagaidām izņemt vairākus priekšlikumus, kas attiecas uz maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību, lai nodrošinātu pārējo grozījumu ātru virzību, tostarp arī regulējumu, kas attiecas uz privātpersonām. Tomēr solis sabiedrībā izpelnījies pretrunīgu reakciju.  

Tieslietu ministrija skaidro, ka grozījumi atsaukti, lai panāktu ātrāku Maksātnespējas likuma pārējo grozījumu virzību uz priekšu. Ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš (NA) sēdē norādīja, ka jautājums ir nepietiekami saskaņots ar iesaistītajām pusēm, un šo saskaņošanu nedrīkstot veikt steigā.  

„Mēs varētu atsaukt šos priekšlikumus, ja komisija būtu gatava kopā ar Tieslietu ministriju  atbalstīt un virzīt alternatīvu likuma grozījumu projektu. Kas noteikti ir būtiski - arī šeit komisijā no Ārvalstu investoru padomes pārstāvja izskanēja tas, ka viņi gribētu saprast, kā šis likuma projekts tālāk virzīsies uz priekšu,” norādīja Bērziņš.

Tiesa, šis lēmums jau ir guvis ļoti pretrunīgu vērtējumu, jo vēl nesen, iepriekšējās valdības laikā, Tieslietu ministrija grozījumu, kas skar maksātnespējas administratorus, raksturoja kā steidzamus un nozīmīgus. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, iesniedzot šos priekšlikumus, pievērsa uzmanību tam, ka maksātnespējas administratoru darbībā vērojamas ļoti nopietnas problēmas.  

„Tieslietu ministrijas ieskatā viens no būtiskākajiem trūkumiem administratoru darbības regulējumā ir, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, administrējot tiesiskās procesu, fiziskās personas maksātnespējas procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu. Taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Lai administrators spētu nodrošināt tiesisko procesu gaitu, administratoram savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni un rīkojas kā privātpersonas. Šobrīd jau var secināt, ka administratoru disciplināratbildības neesamība arī ir viens no iemesliem zemajai profesionālajai atbildībai,” skaidroja Lazdovskis.

Savukārt komisijā izskanēja bažas, ka darbs pie Maksātnespējas likuma grozījumiem kopumā ir ļoti ieildzis.

Latvijas komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis atgādināja, ka jau divus gadus „maksātnespējas likums ir bijis vaļā , un ja to atkal atver ar jaunu reformu, tad tas atkal būs vaļā ilgstoši”.

„Un principā, ņemot vērā tās ļoti dažādās diskusijas un idejas par maksātnespējas procesa organizēšanu mūsu valstī, tas nozīmē, ka no tautsaimniecības viedokļa turpināsies skepse par to, kāds mums tas regulējums būs,” sacīja Bičevskis.

Priekšlikumus par maksātnespējas administratoru darbību regulējošo normu pārskatīšanu iesniedza iepriekšējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš tajā laikā jau faktiski bija sarāvis saites ar savu iepriekš pārstāvēto partiju Nacionālā apvienība.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt