Ogres upes gultne vienā posmā pērn tīrīta, un šajā posmā apkaime vēl nav applūdusi. Pretējā gadījumā būtu plūdi, vismaz tā uzskata Ogres pašvaldība. Tajā pašā laikā pašvaldībā atzīst – viss ne tuvu vēl nav atrisināts. Situācija joprojām ir bīstama.
„Tāda situācija, kā šogad ir izveidojusies Ogres upē, nav bijusi agrāk nekad. Vižņi ir sastājušies visā upes garumā, tā ka var paredzēt diezgan lielus plūdus upē tagad,” atzina Ogres pašvaldības izpilddirektora vietnieks Pēteris Špakovskis.
Piecus kilometrus garo vižņu sastrēgumu Ogres upē, problēmas punktus un plūdu apdraudētākās vietas piektdien apsekoja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Ministra secinājums – problēmas tiešām ir ļoti apjomīgas, tāpēc valsts iesaistīsies arī ar saviem līdzekļiem. Vispirms pasūtīs pētījumu, kurā skaidros – kādi risinājumi sniegtu ilglaicīgus uzlabojumus un kā plūdu rašanos ietekmē Rīgas HES, Ķeguma HES un arī mazā Ogres HES darbība.
„Pētījums būtu par pamatu. Pēc tam arī varētu tikt veikti atsevišķi tīrīšanas darbi, mola izveide, iespējams, ja tas tiks piedāvāts šajā pētījumā, dambja nostiprināšana vai jauna izbūvēšana,” skaidroja ministrs.
„Katrā ziņā mēs solām, ka jau janvārī būs pirmie noteikumi, kas dos iespēju piešķirt Ogres pašvaldībai līdzekļus dambja nostiprināšanai. Tas jau būs šinī mēnesī. Un tad iesim tālāk pie nākamajiem darbiem,” sacīja Gerhards.
Savukārt Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis uzsvēra, ka pašvaldība vispirms vēlas, lai to atzītu par applūstošu teritoriju, „jo par plūdiem Ogrē jūs dzirdat divreiz gadā”.
„Otrs – mēs vēlamies piesaistīt Eiropas naudu, lai mēs varētu tīrīt gultni, lai kaut ko mainītu šajā situācijā,” sacīja Helmanis.
Plūdu situāciju novēršanai, upju gultņu tīrīšanai un krastu nostiprināšanai valsts plāno atvēlēt kopumā 28 miljonus eiro. Ministrs teic – tieši tādas vietas kā Ogre uz šo naudu tiesīgas pretendēt. Cik daudz tiem tiks piešķirts, Gerhards pagaidām neprecizē, taču norāda – runa ir par vairākiem miljoniem.
Jau ziņots, ka Ogres iedzīvotājiem spēcīgais vējš atkal atnesis plūdus. Vietējiem iedzīvotājiem ir sava versija par notikušo – pieļauj, ka vietējā HES savlaicīgi neatvēra slūžas, neizlaida vižņus, kas sakrājās decembrī. Pašvaldība gan skaidro, ka nekādi noteikumi neparedz, ka tagad ir jāatver vaļā slūžas un nebija pamata to darīt.
Lietavu dēļ oktobra vidū pārplūdusī Urgas upe izkāpa no krastiem un appludināja mājas. Pašvaldība nolēma lūgt valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli, un vienlaikus deputāti taisnojās, ka upe ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, taču tā līdz šim nav guvusi ievērību, jo ikdienā atgādina grāvi un ir pamatīgi aizsērējusi.
Plūdi Ogri piemeklēja arī 2013.gada pirmajās dienās, kad cēlās Ogres upes līmenis, appludinot vairākas Ogresgala iedzīvotāju mājas, kā arī 2013.gada pavasarī.
