Krievijai kļūstot par agresoru Ukrainā, Krievijas militārās lidmašīnas Latvijas gaisa telpas robežu tuvumā šogad ir fiksētas ap 170 reižu. Tas ir vairāk, nekā iepriekš visos 10 gados, kopš Latvija iestājās NATO. Tai pat laikā Latvijai joprojām nav pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai gan tā ir valdības apstiprināta prioritāte mūsu nacionālās aizsardzības plānā.
"Tā ir pretgaisa aizsardzības spējas stiprināšana, jo mums pietrūkst radaru, sensoru, lai mēs varētu pilnībā fiksēt visu, kas notiek mums pierobežā. Pretgaisa aizsardzības, pretgaisa raķešu sistēmas mums ir vajadzīgas," sacīja aizsardzības ministrs (ZZS) Raimonds Vējonis.
Tas īpaši aktualizējies, vērojot Krievijas rosību ap 50 kilometrus no mūsu robežas Ostrovas bāzē, kur Krievija koncentrē pasaulē modernākos kaujas helikopterus "K-52 ALLIGATOR".
Tie Latviju var sasniegt pāris minūtēs, bet Rīgu stundas laikā, turklāt spēj lidot, gandrīz skarot koku galotnes un tas ir pārāk zemu, lai būtu pamanāmi ar Latvijas armijai pieejamām iekārtām.
Tos notriekt nespētu arī Šauļos bāzētie iznīcinātāji, ja pietiekami nepārskata, kas notiek Latvijas gaisa telpā.
Pretgaisa aizsardzībaas prioritāte briedusi kopš 2012.gada un nu sāk īstenoties.
"Ja mēs gribam, lai kāds mums sniedz palīdzību, mums pašiem nopietni jāsāk rūpēties par mūsu valsts aizsardzību. Jo mēs nevaram sagaidīt no citiem palīdzību, ja mēs paši nepildām tādā apjomā, kā mūsu alianses partneri, kuri grasās nākt palīgā, bet ar kuriem mēs rēķināmies," pavēstīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Tāpēc gaidāms, ka jau šogad būs jāiemaksā pirmā summa no pieciem miljoniem, kas nepieciešami Audriņu radara atjaunošanai un digitalizācijai.
Krietni lielāks pirkums būs pretgaisa aizsardzības sistēmas komplekss - gan agrā brīdinājuma, gan mērķu identificēšanas, gan to notriekšanas iekārtas.
"Tas nav tikai viens radars vai viena raķešu sistēma. Tā ir vesela arhitektūra, kur dažādas sadaļas strādās mijiedarbojoties un tikai tā vērtējamas," informēja aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts.
Tikšot meklēts iespējami labākais risinājums par lētāko naudu, bet jau tagad lēšams, ka tam vajadzēs ap 140 miljonus eiro.
"Protams, šīs sistēmas ir dārgas. Tās ir dārgas nopirkšanā un uzturēšanā. Bet, ja mēs gribēsim vecas tehnoloģijas, tad tās ir pieļaujamas atsevišķās pozīcijās, piemēram, mehanizācijā var atļauties nopirkt vecāku platformu un uz tā rēķina uzlikt modernāku raķešu vai sakaru sistēmu. Savukārt šeit nevar nopirkt vecu radaru un jaunu raķeti vai jaunu radaru un vecu raķeti," sacīja AM pārstāvis Sārts.
Summā būšot iekļautas arī izmaksas simulatoriem un jauno ieroču sistēmas lietošanas apmācībām, kā arī iekārtu uzturēšanas izdevumi turpmākajiem 10 gadiem.
