„Mēs paliekam pie sava, ka šī izvēle tomēr jāizdara intīmā gaisotnē, slēgtā telpā. Mums diezgan vienprātīgas domas, ka mēs neatbalstām. Brīvais balsojums tas var būt, bet tas ir vienprātīgs,” apliecināja deputāts Edgars Putra (ZZS).
„Zaļzemnieki” pagaidām apgalvo, ka nekādi atbildes soļi par koalīcijas līguma pārkāpumu nesekos.
Arī „Vienotības” frakcijas sēdē, kurā piedalījusies premjere, koalīcijas disciplīnas aspekti nav apspriesti, runāts vien par priekšlikumu būtību.
Lai likumprojektu nodotu komisijām, ceturtdien pietiks ar vienkāršu Saeimas vairākumu. Taču to iesniegusī Nacionālā apvienība apzinās – tā galīgā pieņemšana šobrīd izskatās maz ticama.
„Tas jau ir tas galvenais jautājums – viens ir nodot komisijām, otrs pieņemt faktiski, lai šīs izmaiņas stātos spēkā, un Satversmes izmaiņām vajadzīgs absolūtais vairākums. Tāpēc domāju, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un „Saskaņas centrs” savu pozīciju paudīs neatbalstoši, tādā gadījumā tas paliks tikai izdiskutēts komisijā. Mēs jau ceram, ka grozījumus var pieņemt, bet tas būs atkarīgs arī no pārējiem,” saka Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks.
Atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu atbalsta arī Latvijas Reģionu apvienība, savukārt skeptiska ir arī „No sirds Latvijai” frakcija.
Jau ziņots, ka Saeimā aktīvi notiek diskusijas par dažādām iespējamām izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Juridiskā komisija trešdien neatbalstīja pirmajam lasījumam virzīto ieceri par tautas vēlētu prezidentu, taču apsolīja veidot šim jautājumam veltītu darba grupu.
Savukārt ceturtdien Saeima lems, vai nodot komisijām Satversmes grozījumus, kas paredz prezidenta vēlēšanas parlamentā padarīt atklātas.