Diskusijā par pašreizējās atļauju izsniegšanas programmas riskiem arī drošības eksperts atzina ka tirgot uzturēšanās atļaujas pret lētiem īpašumiem rada riskus un nesniedz būtisku devumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Taču sabiedriskā politikas ekspertu ieskatā pirms kādiem ierobežojumiem jāveic plaša diskusija par migrācijas politiku un jauns pētījums ar imigrantu intervijām par motivāciju uzturēties tieši Latvijā.
Diskusijā par termiņuzturēšanās atļaujām drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš norādīja ka pašreizējā programma un stratēģijas trūkums migrācijas politikā rada riskus. Eksperts uzsvēra ka drošība bez aizsardzības ietver arī ekonomisko un sociālo drošību, kā arī vienlīdzību.
„Tomēr mēs esam ES valsts, mēs esam NATO valsts, tāpēc ir dabiski sagaidīt, ka Latvijā būs demokrātiskas un liberālas vērtības. Arvien vairāk mums ir migrantu, kas netic šīm vērtībām un arvien vairāk var būt situācija, ka pati valsts arvien vairāk var radīt situācija, ka valsts ir nestabila. Tas ir tas, ko mums šobrīd patiešām nevajag,” teica Bērziņš.
Bērziņš skaidro ka šobrīd nepieciešama plaša diskusija ar sabiedrību par to kādu migrācijas politiku vēlamies šajā valstī, savukārt izskanējušo aicinājums aizliegt šīs atļaujas izsniegt tieši Krievijas pilsoņiem vērtēja kā īstermiņa risinājumu. Vienlaikus viņš atzīst, ka situācija var būt nedroša.
"Tādas lietas pašas par sevi taisa valsti nedrošāku, jo mēs nevaram aizmirst, ka šobrīd notiek tas ko mēs varam dēvēt par civilizāciju konfrontāciju pasaulē. Ja mēs runājam par Rietumu civilizāciju, Ķīnas un Islāma civilizāciju. Tādējādi, ja pastāv risks, ka var notikt kaut kādi konflikti, Vai saasināties attiecības, ja ir vairāk nelokāli cilvēki, tad valsts nav stabilāka," saka Bērziņš.
Latvijas Transatlantiskā organizācija aprīlī aicināja izslēgt no atļauju saraksta ES un NATO valstīm nedraudzīgu valstu pilsoņus. Arī otrdien pēc diskusijas organizācijas vadītājs Toms Baumanis izcēla to kā vienu no risinājumiem, balstoties uz nacionālās drošības draudiem.
„Kamēr ir agresīva rīcība austrumos, neredzu problēmu pārtraukt atļauju sniegšanu Krievijas pilsoņiem (..) Būtu jāmaina arī pielietojums šim instrumentam, kas nozīmētu cenas celšanu nekustamajam īpašumam un cenas celšanu par ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Vidējā termiņā būtu jāsasaista migrācijas industrializācija un zinātnes un finanšu attīstība nākošajam plānošanas periodam,” teica Baumanis.
"Šis nav ekonomikas ilgtermiņa attīstības stratēģisks risinājums. Tas ir īstermiņa risinājums. Šobrīd viņa turpināšana rada draudus ekonomiskus un sociālus un arī nacionālās drošības draudus, Latvijas valstij," viņš piebilst.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Dace Akule gan uzsvēra, ka rosinājums vērsties pret vienas valsts pilsoņiem ir diskriminējošs. Un ja ir aizdomas, ka pastāv ilgtermiņa riski, jāskatās konkrētā cilvēka aktivitātes. Akule tomēr norādīja, ka termiņuzturēšanās atļaujas dod ekonomisku pienesumu globālā konkurencē par cilvēkresursiem, piemēram, ārvalstu studentiem. Tāpat „Providus” arvien uzsver imigrācijas pētījuma nepieciešamību, lai varētu pieņemt lēmumu gan par atļauju programmu gan migrācijas politiku kopumā. „Runa ir par to, ka mums vajadzīgs atjaunots pētījums par migrantiem Latvijā, jo iepriekšējais ir veikts 2009.gadā. Taču tā kā šis instruments tika ieviests pēc 2009.gada (..) tad jautājums, kur ir šis pētījums par motivāciju izvēlēties Latviju (..),” norādīja Akule.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, kopš 2010.gada, kad Latvijā aizsākās uzturēšanās atļauju izsniegšanas programma, visvairāk atļauju izsniegts tieši par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Arī investīcijas mājokļos bijušas vislielākās – no 1,2 miljardiem eiro kopējiem ieguldījumiem, īpašumi iegādāti par vairāk kā vienu miljardu. Pārsvarā atļaujas saņēmuši Krievijas pilsoņi, kuru intereses prezidents Vladimirs Putins solījis visiem līdzekļiem aizsargāt arī ārvalstīs.
Riski pastāv arī no ekonomiskā viedokļa. "Vajag atcerēties galveno - nekustamajam īpašumam jābūt atkarīgam no ekonomikas, nevis ekonomikai no nekustamā īpašuma. Tas ir burbuļa ceļš, kuru mēs ejam," norāda nekustamo īpašumu tirgus eksperts Māris Grīnbergs.
Pēc Grīnberga teiktā jau šobrīd virkne attīstītāju Jūrmalā un Rīgā, būvē ēkas, kuru dzīvokļi ir domāti tikai ārvalstniekiem. Tiesa ar pastāvīgu šādu pircēju auditoriju ilgtermiņā rēķināties nedrīkst, jo iestājoties recesijai ārvalstnieku mītnes zemē interese par noskatītajiem dzīvokļiem var pazust un tad grūtības būs gan bankām, gan būvniekiem.
Kaut arī uzturēšanās atļauju tālāka izsniegšana nebūtu turpināma, eksperti ir pārliecināti, ka valsts nevar aizcirst durvis ieceļošanai visu ārvalstnieku priekšā
Atsevišķi domnīcas dalībnieki gan norādīja, ka diskusija ir pārlieku gara un lēmums par termiņuzturēšanās atļauju programmas pārtraukšanu jāpieņem ātrāk ģeopolitisko apstākļu dēļ, negaidot vēl pusgadu pētījuma rezultātus.
