Pretēji vides sargu iebildēm valdība ļauj cirst jaunākus mežus Latvijā

Valdība vienojās atļaut cirst jaunākus kokus, pret ko iebilst vides aizsardzības organizācijas. Šis jautājums valdībā kopumā skatīts divas reizes, taču apturēts sabiedrības pretestības dēļ. Atkārtoti valdības darba kārtībā jautājums parādījies tikai dienu pirms lemšanas. Un vides aizsardzības organizācijas ceļ trauksmi par apdraudējumu vides daudzveidībai.

ĪSUMĀ:

  • Turpmāk varēs izcirst jaunākus mežus, vienojās valdība.
  • Samazināts pieļaujamais koku ciršanas diametrs.
  • Šādas izmaiņas pieņemtas ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi un veicināt enerģētisko neatkarību.
  • Šis jautājums valdībā skatīts jau iepriekš, taču apturēts sabiedrības pretestības dēļ.
  • Vides aizsardzības organizācijas ceļ trauksmi par apdraudējumu vides daudzveidībai. 

Papildinājums

Ziņa papildināta ar Latvijas Meža īpašnieku biedrības sniegto informāciju.

Valdībā par izmaiņām noteikumos, kas ļautu cirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, runāts vairākkārt – 2017. un 2019. gadā. Taču, nepanākot vienošanos starp iesaistītajām pusēm, pēdējā reizē grozījumu virzību apturēja ar premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") solījumu, ka tos tālāk nevirzīs, kamēr vienošanās netiks panākta.

Taču šonedēļ dienu pirms valdības sēdes iecere atkal iekļauta Ministru kabineta darba kārtībā. Koalīcijā jau vienošanās panākta – atļauja cirst jaunākus kokus plānota kā atbalsts iedzīvotājiem energoresursu krīzes apstākļos. Proti, grozījumi paredz par dažiem centimetriem samazināt pieļaujamo koku ciršanas diametru.

Mazāks ciršanas diametrs

Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMĪB) informēja, ka attiecībā uz koku ciršanu noteikumu grozījumi paredz par dažiem centimetriem samazināt pieļaujamo koku ciršanas diametru, pietuvinot šo rādītāju Igaunijas normatīvam.

Līdz ar to Latvijā turpmāk pieļaujamais koku ciršanas diametrs būs: priedei 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm. Iepriekš šie rādītāji bija attiecīgi 39 cm priedei, 31 cm eglei un tikpat bērzam.

Tāpat tiks samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra, atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. "Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk," skaidroja biedrībā.

LMĪB norādīja arī, ka attiecībā uz klimatnoturību cirtēs pēc caurmēra īpašniekam mežs būs jāatjauno stādot  ar augstvērtīgu stādāmo materiālu. Savukārt attiecībā uz dabas daudzveidību caurmēra cirtēs būs jāatstāj astoņi ekoloģiskie koki līdzšinējo piecu koku vietā.

LMĪB skaidroja arī, ka noteikumu grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā. Meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Paliks spēkā virkne nosacījumi meža izstrādei. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, tai skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Cer uz pieejamāku šķeldu

"Pēc mūsu aprēķiniem, tas ļautu iegūt būtiski lielāku koksnes daļu. Un, pēc Zemkopības ministrijas ekspertu indikatīvām aplēsēm,

tas ļautu par 20% palielināt Latvijas šķeldas pieejamību. Un tas noteikti atstātu iespaidu gan uz cenu, gan piegādēm," šonedēļ sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Viņš arī uzsvēra, ka šķelda ir Latvijas atjaunojamais energoresurss un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izraisītās energokrīzes dēļ nepieciešama ātra pārkārtošanās no dabasgāzes uz šķeldu. Uz koksni kā pašlaik nozīmīgu energoresursu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā norādīja arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie").

Atbalstu izmaiņām pauda vairākas ar mežsaimniecību saistītas organizācijas, tostarp Arnis Muižnieks no Meža īpašnieku biedrības.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") balsojumā nepiedalījās, sakot, ka bijušas smagas diskusijas attiecībā uz dabas aizsardzības interesēm. Viņaprāt, šis solis ir par ātru, bet vajadzīgs. Ministrs mudināja raudzīties, kā ilgtspējīgāk apsaimniekot mežu resursus.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") nepiekrita argumentiem par energoresursu ieguvi un rosināja papildu diskusijas. Tomēr premjers atgādināja, ka diskusijas aktīvi notiek divus gadus, un atzina, ka lēmēji nav īpaši zinoši šajā jomā.

Arī Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners norādīja, ka izskanējušie argumenti nerada pārliecību, ka nonāksim pie līdzsvarota risinājuma. Viņš skaidroja, ka šķeldas eksporta pārsvars pār importu pērn bija pusotrs miljons tonnu un papildu ieguve pozitīvu ietekmi uz cenām nenesīs. "Skaidrs, ka nozare grib eksportēt. Mēs esam lielā reģionālā tīklā. Līdz ar to nevajag domāt, ka, ar spaini pielejot ūdeni dīķī, ļoti pacelsies līmenis. Diez vai mēs no piedāvājuma puses tiksim galā ar cenas problēmu. Cena ir un paliks problēma, ja vien mēs neorganizēsim tiešās piegādes," sacīja Kušners.

Turklāt, ja pēc izmaiņām uzņēmēju rīcība izrādīsies dabas resursiem kaitīga, tad uzņēmējiem pieejamais banku finansējums būs mazāk konkurētspējīgs. "Līdz ar to mans aicinājums arī nenostādīt uzņēmējus situācijā, kad viņi, nepārzinot jautājumus, nonāk neizdevīgākā stāvoklī," sacīja Latvijas Bankas speciālists.

Tikmēr premjers Kariņš problēmu saskatīja attiecībā uz kailcirtēm, rosinot Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai četru mēnešu laikā nākt klajā ar ziņojumu par kailcirtēm – kādi noteikumi ir Latvijā un kāda prakse mūsu reģiona valstīs. Viņš pieļāva nepieciešamību rosināt izmaiņas un uzlabojumus šajā sistēmā.

Grozījumi arī paredz, ka šāds mežs ir jāatjauno trīs gadu laikā pēc izciršanas ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

Iebilst vides sargi

Taču dabas aizsardzības organizācijas ar šiem grozījumiem nav mierā. Arī solītās diskusijas ar organizācijām neesot notikušas.

"Meži vienkārši kļūs jaunāki. Tāda ir šī ainava, kura sagaida Latvijas sabiedrību ar šādu lēmumu.

Un šim lēmumam ir ļoti lielas sekas. Tas nozīmē, ka mēs pakāpeniski cirtīsim arvien jaunākus un jaunākus mežus.

Ja mēs bijām pirms vairākiem desmitiem gadu pieraduši, ka mežu apsaimniekošana, kailciršu mežsaimniecība rezultējās, ka koki sasniedz 100, 110, 120 gadus, tad šobrīd mēs ejam uz 50, 60 gadus vecu koku nociršanu," norādīja Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Rozītis arī uzsvēra, ka pēc aptauju datiem, šāds lēmums arī ir pretrunā ar sabiedrības vēlmēm. Turklāt obligātā prasība trīs gadu laikā mežu iestādīt kopumā situāciju nemainīs – Latvijas meži kļūs arvien jaunāki, tātad ar mazāku daudzveidību.

Tāpat valdības sēdē Pasaules Dabas fonda direktors norādīja, ka dialoga par šiem noteikumiem nav bijis. Attiecībā uz noteikumiem, kas bija virzīti pirms dažiem mēnešiem, esot bijuši panākti kompromisi, taču no pašlaik lemtajām izmaiņām tie ir pazuduši. Turklāt izmaiņas pat radīšot mežkopības riskus. Rozītis aicināja atlikt lemšanu par šo jautājumu.

Izmaiņas neatbalsta arī Latvijas Ornitologu biedrība, kuras vadītājs Viesturs Ķerus skaidroja, ka ar šiem grozījumiem Latvija virzās pretēji Eiropas Savienības (ES) skatījumam. "Es domāju, ka, ņemot vērā ES zaļo kursu,

šie noteikumu grozījumi ir mēģinājums ielikt kāju durvīs, pirms tiek paplašinātas aizsargājamās teritorijas.

Ir skaidrs, ka tās tiks paplašinātas. Skaidrs ir arī tas, ka esošais ciršanas apjoms ir balstīts tajā, ka var cirst mežus, kas patiesībā būtu saudzējami. Tad šis vienkārši, visticamāk, ir mēģinājums noturēt ciršanas apjomus," sacīja Ķerus.

Valdības sēdē viņš arī atgādināja, ka meži Latvijā netiek apsaimniekoti ilgtspējīgi un iecerētās izmaiņas situāciju pasliktināšot. Viņš arī nepiekrita argumentiem par nepieciešamību pēc vietējiem energoresursiem.

"Man šķiet zemiski pievilkt karu kā argumentu šiem noteikumu grozījumiem, kas sen tiek virzīti," sacīja Ķerus.

Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības kopīgajā paziņojumā norādīts, ka  valdības lēmums vēl vairāk mazinās Latvijas mežu ekosistēmu noturību, kas ir tik būtiska klimata krīzes un dabas daudzveidības krīzes kontekstā, palielinās mežu fragmentāciju un kailciršu daudzumu.

Vides organizācijas arī norādīja –

ja grozījumi ir pieņemti, tad šobrīd Latvijai jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu un stingrāk jāpievēršas bioloģiski augstvērtīgo meža teritoriju aizsardzībai.

Tās atgādināja Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķis – nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt