Valsts robežsardze pagājušā gada aprīlī saņēma vīrieša iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Vīrietis norādījis, ka lūdz patvērumu Latvijā, jo baidās no vajāšanas savas seksuālās orientācijas un reliģisko uzskatu dēļ, kas tiek uzskatīti par nelikumīgiem viņa dzimtenē.
Personiskajā intervijā vīrietis paskaidrojis, ka Tripole, kurā viņš dzīvo, esot ļoti islāmiska pilsēta, arī pieteicēja ģimene esot ļoti reliģioza. Vecāki esot šķīrušies, tāpēc pārmaiņus dzīvojis gan pie tēva ģimenes, gan pie mātes ģimenes, tomēr abās ģimenēs viņš esot juties apdraudēts.
Vīrietis apgalvojis, ka viņam nācies melot ģimenei par savu seksuālo orientāciju un reliģiju. Māte esot pateikusi savām paziņām par dēla iespējamo homoseksualitāti un to, ka viņš varētu būt ateists, tāpēc vīrietis neesot varējis brīvi justies nevienā sabiedrībā.
Kad vīrietis dzīvojis pie mātes, pamāte sazinājusies ar viņa māti un teikusi, ka tad, kad viņa pārliecināšoties, ka vīrietis ir gejs, viņa par to paziņošot bruņotā grupējuma "Hezbollah" pārstāvjiem, lai viņi varētu izrēķināties. Vīrietis gan pieļauj, ka māte, tāpat kā citi radinieki, nojauš, ka viņš esot ateists un gejs, taču atklāti to radiniekiem neesot pateicis.
Vīrietis intervijā skaidrojis, ka Libānā homoseksualitāte tiekot uzskatīta par nelikumīgu, tāpēc policija varot aizturēt personu uz aizdomu pamata, ka kāds ir gejs. Homoseksuāļi tiekot spīdzināti un vajāti.
Libānā vīrietim gan bijusi draudzene, kura ir Libānas un Latvijas pilsone. Viņa arī iedrošinājusi vīrieti pārcelties uz Latviju.
Vīrietis sācis mācīties latviešu valodu un mācījies tālmācībā, lai pabeigtu vidusskolu Latvijā. Savu došanos uz Latviju un mācības esot turējis slepenībā no mātes, tikai vēlāk paziņojis, ka viņš vēloties apciemot draudzeni Latvijā. Vīrietis radiem licis saprast, ka, romantisku jūtu vadīts, dodas satikt draudzeni Latvijā un tas radus iepriecinājis, jo viņu izpratnē tas liecinājis par "pareizo" orientāciju.
2016. gadā vīrietis ieradies Latvijā, lai kārtotu centralizētos eksāmenus. Pēc vīzas derīguma termiņa beigām viņš atgriezies Libānā, kur sācis meklēt iespējas, kā varētu atgriezties Latvijā un studēt. Pēc atgriešanās konflikti ar onkuli un māti turpinājušies, māte neesot vēlējusies, lai dēls turpmāk dzīvojot ar viņu. Kad pieteicējs mātei pateicis, ka vēlas studēt Latvijā, viņa pieteicējam likusi studēt jurisprudenci. Māte izteikusi draudus, ka gadījumā, ja viņš nestudēs "vīrišķīgā" studiju programmā, viņa nefinansēs studijas un pieteicējam radīšot dažādas problēmas.
Vīrietis Latvijā atkal ieceļojis 2016.gadā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Vīrietis apgalvoja, ka tikai šeit, Latvijā, viņš jūtoties pieņemts un drošībā. Pērn māte atteikusies turpmāk finansēt studijas, jo uzskatījusi, ka dēls šo naudu neesot pelnījis un viņai esot jārūpējas par mazākajiem bērniem, kā rezultātā viņš ticis eksmatrikulēts. Lai netiktu izraidīts no Latvijas, pieteicējs lūdzis patvērumu.
PMLP pērn nolēmusi vīrietim atteikt piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā. PMLP argumentējusi, ka lietas apstākļi neliecina par to, ka vīrietis varētu tikt pakļauts vajāšanai, atgriežoties Libānā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņa piederību noteiktai sociālajai grupai vai ar viņa reliģiskajiem uzskatiem. PMLP argumentējusi, ka Libānas sabiedrība ir daudz tolerantāka attiecībā pret lesbiešu, geju, biseksuālu, transseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienas pārstāvju tiesībām salīdzinājumā ar citām arābu valstīm - to ir panākušas dažādas nevalstisko organizāciju aktivitātes, kas lēnām maina sabiedrības uzskatus.
Piemēram, Beirūtā personas var dzīvot relatīvi atklāti, tomēr var saskarties ar noraidošu attieksmi ģimenes lokā vai sabiedrībā, īpaši no radikālo reliģisko organizāciju puses. Libānā kopš 2007.gada dažādi tiesneši ir pieņēmuši LGBT kopienas pārstāvjiem labvēlīgus spriedumus un norādījuši, ka "homoseksualitāte ir personas brīva izvēle, ko nedrīkst sodīt ar likumu".
Tāpat PMLP ir iepazinusies ar situāciju Libānā un konstatējusi, ka šajā valstī patlaban nenorisinās plaši starptautiski vai iekšēji bruņoti konflikti.
Vīrietis par PMLP lēmumu vērsās tiesā un savā pieteikumā argumentēja, ka Libānā homoseksualitāte ir krimināli sodāma. Vīrietis tiesā arī apgalvoja, ka onkulis vērsis pistoli pret viņu un licis zvērēt pie Korāna, ka viņš neesot gejs. Pieteicējs to arī esot izdarījis, kaut arī viņš ir neticīgais. Tāpat vīrietis sūtīts pie psihoterapeita, kurš "ārstējis" viņu no homoseksualitātes. Lai izdzīvotu, viņam nācies noliegt savu seksuālo orientāciju, izlikties par ticīgo gan ģimenes priekšā, gan arī kontaktējoties ar psihoterapeitu un citiem cilvēkiem.
No sūdzības iesniedzēja iesniegtajām LGBT personas aizstāvošo nevalstisko organizāciju vēstulēm tiesa secināja, ka LGBT sociālai grupai piederošas personas joprojām saskaras ar arestiem un izmeklēšanām, kuras vairākumā gadījumu tiek veiktas vardarbīgā un cilvēktiesības aizskarošā veidā. Tāpat šādas personas saskaras ar psiholoģisko, sociālo spriedzi un diskrimināciju, kas vairākus pamudina meklēt labāku nākotni citās valstīs.
Saskaņā ar izcelsmes valsts informāciju, jaunieši, kuri pieder LGBT sociālai grupai, ir pakļauti pastiprinātam smaga kaitējuma riskam, jo īpaši gadījumos, kad šie jaunieši nevar paļauties uz ģimeņu vai citu tuvinieku atbalstu.
LGBT sociālai grupai piederošajiem jauniešiem, jo īpaši, ja viņi nevar paļauties uz ģimenes vai citu tuvinieku atbalstu, ir specifiskas problēmas, kas traucē integrēties sabiedrībā, šādas sociālas grupas pārstāvji ir īpaši pakļauti seksuālā rakstura pazemojumam, uzbrukumam un cita veida seksuālā rakstura vardarbībai. Šos apstākļus īpaši pasliktina fakts, ka par šādiem uzbrukumiem bieži vien netiek ziņots tiesībsargājošām iestādēm, baidoties, ka kriminālvajāšana varētu tikt vērsta pret pašiem LGBT grupas pārstāvjiem, secinājusi tiesa.
Tāpat tiesa spriedumā ņēmusi vērā arī vīrieša individuālos apstākļus. Izcelsmes valsts avoti norādot uz ļoti lielu varbūtību, ka gadījumā, ja pieteicējs atgrieztos Libānā, viņš būtu pakļauts necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei, vai pat necilvēcīgai vai pazemojošai sodīšanai.
Līdz ar to tiesai bijis pamats apmierināt pieteicēja pieteikumu un uzlikt par pienākumu PMLP pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu pieteicējam. Tiesa uzdevusi PMLP viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu.
Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
