Pirms gada Cēsu pilsētas pamatskolas skolotāja Vineta Stīpniece stāstīja, ka bērnu un vecāku, arī skolotāju vidū nav skaidrs, vai var rīkot klases ekskursijas un kam par to ir jāmaksā. Tagad pēc gada, kad likums nosaka, par ko maksā skola jeb pašvaldība, vecāki un valsts, skolā septembrī jau sākušās ekskursijas uz muzejiem, apskates un piemiņas vietām. Par tām joprojām maksā vecāki, Skolas mācību pārzine Dace Puriņa, par katru ekskursiju ir jāvienojas klasei. „Vecākiem ar ģimeni braukt ir pat dārgāk, arī iespējas visiem nav. Tāpēc mēs klases audzinātājas bērnus vedam. Vecāki mūs pilnvaro un deleģē, lai pēc tam, samaksātu muzejā to latu,” norāda Puriņa.
Klases bieži brauc kopā, jo tad autobuss ir lētāks. Bērni brauc un cep mazi, mācās, kā ir būvētas pilis, skatās kā top „Skrīveru gotiņas”, tāpēc mērķis ir vai nu uzņēmumi vai apskates objekti, kur bērni paši var darboties. Tomēr skolotājas atbildība ir vienoties ar vecākiem, lai neviens nepaliktu mājās. „Katrs audzinātājs zina savu klasi. Es zinu, ka nevaru braukt divu dienu ekskursijās uz Liepāju vai Ventspili, jo nav tik maksātspējīgi vecāki. Tad sastādām tuvākus maršrutus, bet tā, lai var aizbrukt visi bērniņi,” stāsta Puriņa.
Arī Rīgā par bērnu ekskursijām maksā vecāki. Mamma Zane Johansone stāsta, ka tikko otrās klases vecāki vienojušies un plānots brauciens uz bērnu zinātnes centru Cēsīs. „Mūsu klasē ir nostāja, ka labāk, lai bērni brauc, ja vecāki to var atļauties, nevis cer uz pašvaldību, norāda Johansone.
Tas izmaksājis 10 latus par biļeti, autobusi un pusdienām. Un bērni bijuši priecīgi un apmierināt. Bet vecāki nemaz necer, ka par šo bērnu mācību plānā paredzēto notikumu, maksātu pašvaldība. „Es esmu skolas vecāku padomē un tiek pateikts, par kādiem jautājumiem skolotāji nevar runāt, jo vienkārši baidās. Situācija ir tāda, ka skolotāji baidās runāt. Mēs ar vēl vienu mammu padomē paceļam jautājumu par braukšanu. Tad balsojam, visiem ir jāparakstās protokolā, ka esam piekrituši, un bērni brauc ekskursijā,” stāsta Johansone.
Izglītības kvalitātes valsts dienests jau pavasarī un vasarā saņēmis zvanus ar jautājumiem par to, kā rīkoties, lai klases brauktu ekskursijās. Dienesta vadītāja Inita Juhņēviča skaidro, ja tā ir mācību ekskursija, par to jāmaksā pašvaldībai, ja bērni dodas izklaidēties, tad par to var vienoties vecāki. „Izglītības likumā joprojām ir norma, ka vecāki drīkst piedalīties ar saviem ziedojumiem un finansējumu bērna izglītības procesā. Ja vecāki vēlas labprātīgi iesaistīties ekskursiju apmaksā, viņi to var darīt. Bet tas nevar būt piespiedu kārtā. Ja daļa maksā, bet daļa to nedara, viņiem ir tādas tiesības. Skolai tad ir jāatbild par to, lai bērniem izglītības process ir nodrošināts, kamēr citi brauc ekskursijā,” norāda Juhņēviča.
Izglītības un zinātnes ministrija savā interneta mājas lapā apkopojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. To vidū arī jautājums, vai valsts nemaksās par skolēnu mācību ekskursijām. Atbilde vienkārša: līdz šim par tām lēma pašvaldība un skola un šādai praksei jāturpinās.
