Gada sākumā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lēma, ka vietvaras pašas varēs izvēlēties, cik bieži izdot informatīvos izdevumus. Par šādu lēmumu sašutuši bija laikrakstu izdevēji, kas pašvaldību avīzes jau gadiem apsūdz tirgus kropļošanā. Pēc diskusijām darba grupā deputāti pozīciju mainījuši, un tagad panākta vienošanās, ka pašvaldības savus informatīvos izdevumus varēs izdot reizi mēnesī.
Komisijas sēdē pret to iebilda tikai Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Jana Bunkus: “Ja mēs nosakām 12 reizes, 16 reizes vai vienu reizi [mēnesī], mēs klaji ignorējam lielo pašvaldību nepieciešamību komunicēt ar iedzīvotājiem. Tikai pašas pašvaldības var noteikt, cik bieži viņiem ir nepieciešamība komunicēt ar saviem iedzīvotājiem.”
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs („Saskaņa”) gan uzsvēra, ka tikai reizi mēnesī pašvaldības varēs izdot informatīvos izdevumus,
taču pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus pašvaldības varēs publicēt bez ierobežojumiem.
“Piemēram, mainās laika apstākļi, un steidzami ir jāizdod aizliegums atrasties uz ledus. Tam ir jābūt pieņemtam operatīvi, un operatīvi ir jābūt novadītam līdz iedzīvotājiem. Tāpēc uz to pozīciju tas neattiecas,” norādīja Dolgopolovs.
Deputāti arī vienojušies, ka pašvaldību informatīvajiem izdevumiem būs jābūt bezmaksas un tajos nevarēs ievietot reklāmu vai sludinājumus.
Ja panākto vienošanos Saeima apstiprinās likuma grozījumos, negodīgo konkurenci izdosies novērst, uzskata laikraksta „Bauskas dzīve” galvenā redaktore Anita Rozentāle, kuras pārstāvētā avīze jau vairākus gadus tiesājas ar Iecavas domi, prasot aizliegt pašvaldības laikraksta "Iecavas Ziņas" izdošanu un reklāmu publicēšanu.
"Lielā daļā pašvaldību šīs problēmas nepastāv. Tur jau tiek izdots reizi mēnesī šis bezmaksas izdevums, bet, tā kā es esmu no Bauskas reģionu, mums ir mazliet citāda pieredze ar Iecavas novada pašvaldību, kura savu izdevumu izdod katru nedēļu, tātad četras reizes mēnesī. Saņemot budžeta dotācijas, tomēr šo izdevumu gan tirgo kioskos un veikalos, gan tas ir arī abonēšanas katalogā. Protams, tas viss ir par dempinga cenu, kas grauj konkurenci,” norāda Rozentāle.
„Bauskas dzīve” galvenā redaktore gan nav pārliecības par to, vai pirms grozījumu apstiprināšanas Saeimā neparādīsies jauni, pašvaldību avīzēm labvēlīgāki priekšlikumi: “Esmu piedalījusies gan šīs darba grupas sēdēs, gan komisiju sēdēs. Diezgan bieži ir pat šeit tie formulējumi mainījušies, tāpēc man par to nav pārliecības. Nav ilūziju. Bet, ja tas tā līdz galam aizietu, man būtu pozitīvāks spriedums par mūsu likumdevējiem.”
Pagaidām vēl nav zināms, kad grozījumus Saeima varētu apstiprināt. Likumprojektā iekļauti grozījumi ne tikai par pašvaldību avīzēm, bet arī par pašvaldību domes sēžu norisi un revīzijas komisijām, par ko vienošanās nav panākta. Par likumprojektu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Dolgopolovs stāsta, ka grozījumus varētu apstiprināt līdz Saeimas pilnvaru beigām rudenī.
Deputāts prognozē, ka asākās diskusijas Saeimā varētu būt nevis par laikrakstiem, bet gan revīzijām.
KONTEKSTS:
Reģionālās preses izdevēji jau vairākus gadus pūlas cīnīties pret tirgu kropļojošo pašvaldību praksi. Izskatot laikraksta „Bauskas Dzīve” prasību pret Iecavas domi, Administratīvā rajona tiesa pērnā gada nogalē lēma par labu laikrakstam un noteica, ka Iecavas domei jāatlīdzina laikrakstam radītais mantiskais zaudējums. Iecavas dome šo spriedumu ir pārsūdzējusi.
