Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iepriekš pieprasīja NEPLP konkursu pārtraukt, jo konkursā nebūs iesaistīti neatkarīgi pārstāvji. NEPLP uzskata, ka nevienu normatīvu nepārkāpj, jo likums tai ir devis privilēģiju iecelt un atcelt sabiedrisko mediju valdes, konkursa nolikumu ļaujot veidot padomei pēc saviem ieskatiem.
Otrdien, 29. janvārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere atzina, ka nepiekrīt NEPLP likumu interpretācijai.
Tāpat arī Tieslietu ministrijā uzsver, ka NEPLP nav tiesību atkāpties no Kapitālsabiedrību likumā noteiktā valdes konkursa nominācijas komisijas regulējuma.
NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve Dace Kotzeva komisijas sēdē pauda atbalstu NEPLP nostājai. Arī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas Aiga Grišāne pauda, ka vairāk sliecas uz NEPLP pusi.
NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete LTV pauda pārliecību, ka viss notiek atbilstoši likumam. NEPLP uzsver, ka "konkursa komisijas darbā piedalīsies Sabiedriskās konsultatīvās padomes, Latvijas Televīzijas arodbiedrības un Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas pārstāvji". “Tāpat konkursa gaita nošķirta no iespējamas politiskas ietekmes, neiekļaujot konkursa komisijā Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi,” paziņojumā medijiem skaidroja NEPLP.
Par to, ka šiem ekspertiem ir rekomendācijas, nevis balsstiesības, satraukumu pauda Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
„Šajā gadījumā, ja nav šie eksperti ar balsstiesībām, piemēram, ja viņi protestētu vai viņiem liktos, ka tas ir absolūti nepieņemami, tad padome var pieņemt lēmumu ar balsu vairākumu un vienkārši iet ar šo kandidātu uz priekšu. Tā ka tas ir aizsardzības vai četru acu princips, kāpēc tieši tāds nominācijas komisijas sastāvs ir,” pauda Grafs.
Jautājuma apspriešana turpinājās arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, pēc kuras lūguma NEPLP piekrita uz finālistu vērtēšanu pieaicināt Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) pārstāvi, ja organizācija piekritīs.
NEPLP pēc komisijas sēdes paziņojuma medijiem informēja, ka konkursā pretendentu skaits jau tagad ir 16.
“Neskatoties uz to, ka uz NEPLP tiek izdarīts ļoti liels spiediens, mēs skaidrosim savu nostāju, argumentēsim, bet no tās neatkāpsimies, jo kategoriski esam pret praksi, kad sabiedrisko mediju vadības atlasē iejaucas komercinterešu vai politikas pārstāvji,” paziņojumā medijiem norādīja NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
Valdes amata pretendenti trešajā kārtā tiks publiskoti un sabiedrībai, tai skaitā arī LTV, būs iespēja ar šiem kandidātiem tikties, izjautāt un vētīt.
Turklāt pēdējos sabiedrisko mediju vadības konkursos finālistu vārdi vienalga noplūduši publiskā telpā. Tikmēr, piemēram, Grafs nepiekrīt arī šai iecerei.
„Likums skaidri pasaka, ka šo kandidātu vārdi netiek publiskoti, lai nesamazinātu kvalitatīvu potenciālo kandidātu skaitu. Un NEPLP šajā gadījumā arī interpretē likuma normas un vēlas pēdējā posmā šos fināla kandidātus izlikt tādai publiskai apskatei, lai arī žurnālisti var uzdot jautājumus, kas arī ir pretrunā tām normām, kas iestrādātas likumā,” sacīja Grafs.
Padome gan atsaucas uz citu jau pieminēto tieši elektroniskos medijus regulējošo likumu. Taču tam nepiekrīt Saeimas Juridiskais birojs, turpina tā padomnieks Gatis Melnūdris.
„Lai kā filozofiski man gribētos piekrist NEPLP par neatkarību no izpildvaras, par visu pārējo, tīri mehāniski saliekot tiesību normas, tomēr izskatās, ka kapitāldaļu likums ir piemērojams,” sacīja Melnrūdis.
Tikmēr Kultūras ministrija atbalsta NEPLP šajā jautājumā, norādīja Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
„Juristu diskusijas tiešām ir ļoti plašas. Es domāju, tiešām tikai tiesa varētu finālā pateikt, kā tad mums šis būtu jādara,” sacīja Grišāne.
KONTEKSTS:
NEPLP kā LTV valsts kapitāla daļu turētāja 2018. gada pēdējā darbadienā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam. Belte un Ņesterovs pauda pārsteigumu par NEPLP lēmumu, ko nosodīja arī Latvijas Žurnālistu asociācija.
NEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka LTV 2017. un 2018. gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas radot risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.
Viens no pārmetumiem bija par projektu studijas režijas atjaunošanai, kura plāns nav izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas laikā esot konstatēts būtisks sadārdzinājums – nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu, norādīja NEPLP, kas par LTV iepirkumiem nolēma vērsties KNAB.
