Šo lēmumu atbalstīja visi ministri, izņemot kultūras ministri Daci Melbārdi (Nacionālā apvienība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība), kuri balsoja pret grozījumiem.
Zemkopības ministrija lēmumu pamatoto ar zemākām pakalpojuma izmaksām un plašāku tā pieejamību.
Patlaban suņa īpašniekam, suni apzīmējot un reģistrējot Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē pie veterinārārsta, šis pakalpojums vidēji maksā 35 eiro, kas iekļauj mikroshēmas izmaksas, pašu pakalpojumu, datu ievadīšanu datubāzē un 7,11 eiro samaksu LDC. Turklāt veterinārārsts tiesīgs piedāvāt arī dažādus papildu pakalpojumus, piemēram, vakcināciju pret trakumsērgu, slimībām, dzīvnieka pases izsniegšanu, un tas būtiski sadārdzina vizīti pie veterinārārsta.
PVD inspektori un apmācītās personas drīkstēs tikai apzīmēt un reģistrēt suni, un tās nebūs tiesīgas sniegt nevienu citu papildu pakalpojumu.
Suņu apzīmēšanā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas samazināsies un būs ne vairāk kā 11,50 eiro, kas iekļaus mikroshēmas cenu un pakalpojuma izmaksu, kā arī klāt varētu nākt samazināta - 3,50 eiro maksa par reģistrāciju LDC. Par šīs summas apmēru vēl notiks debates.
Suņu apzīmēšanā iesaistoties apmācītām personām, pakalpojuma izmaksas būs ap pieciem eiro, kam būtu jāpieskaita minētie 3,50 eiro par datu ievadi LDC.
Plānots arī, ka PVD inspektori un apmācītās personas, kurām būs noslēgti līgumi ar dzīvnieku patversmēm, šo pakalpojumu sniegs tuvāk iedzīvotājiem, piemēram, akciju veidā izbraukumos vai veicot valsts uzraudzību un kontroli veterinārās uzraudzības objektā, tādējādi atbrīvojot iedzīvotājus no suņa transportēšanas izdevumiem.
PVD valsts vecākajiem inspektoriem un valsts inspektoriem, kas apzīmēs suņus, ir izglītība veterinārmedicīnā, tāpēc nebūs nepieciešama šo personu papildu izglītošana. Savukārt apmācītai personai būs jābūt vismaz ar vidējo izglītību, un apmācības suņu apzīmēšanā un reģistrācijā nodrošinās SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs". Izdevumus, kas saistīti ar apmācību, segs pati apmācāmā persona.
Apmācītās personas varēs apzīmēt un reģistrēt bezsaimnieka, t.i., dzīvnieku patversmes suņus, kā arī īpašnieku suņus gan dzīvnieku patversmē, gan suņa turēšanas vietā, gan izbraukumu akcijās iepriekš izziņotās vietās. Obligāta prasība apmācītām personām - līgumiskas attiecības ar PVD reģistrētu dzīvnieku patversmi.
Tāpat ZM norāda, ka dzīvnieku patversmes ir tieši ieinteresētas slēgt līgumus ar apmācītām personām un izsniegt tām mikroshēmas, jo mikroshēmas izmaksas ir nesalīdzināmi lētākas nekā anonīmi pamesta suņa izķeršanas, izmitināšanas, aprūpes, vismaz 14 dienu uzturēšanas un eitanāzijas izmaksas.
Grozījumi skars suņu īpašniekus, apmēram 90 PVD inspektorus, apmācītās personas, kuru skaits vēl nav zināms, kā arī 28 reģistrētās dzīvnieku patversmes. Plānots, ka katrai patversmei, slēdzot līgumu, tiktu piesaistītas divas līdz piecas apmācītas personas.
Pēc 2014.gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu. Šā gada 20.jūlija datubāzē bija reģistrēti tikai 41 039 suņi.
Kā ziņots, suņu obligātā čipošana ar valdības lēmumu tika pārcelta par pusgadu un būs obligāti veicama līdz nākamā gada 1.janvārim. Problēma aktualizējās martā, kad ZM konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt.
Pret grozījumiem asi iebilst Latvijas Veterinārārstu biedrība un Kinoloģijas biedrība, savukārt pēc veterinārārstu aicinājuma veiktajā izpētē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzina, ka pakalpojuma sniedzēju loka paplašināšana radīs interešu konfliktu, jo PVD minēto procesu gan veiks, gan arī uzraudzīs. Tāpat iebildumi bija no Konkurences padomes, kura norādīja, ka nav pieļaujama valsts iesaiste uzņēmējdarbībā, ja privātais sektors sekmīgi nodrošina pakalpojuma pieejamību.
Likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
