Skaidro ar dārgu sistēmu
Ideja par taras depozīta sistēmu aktualizēta ar zināmu regularitāti, bet, saskaroties ar pretestību, tikusi uz laiku atlikta. Šoreiz opozīcijā nostājusies Zemkopības ministrija. Argumenti, ko zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) piedāvāja raidījumam “Vides fakti”, jau izpelnījās neizpratni sociālajos tīklos.
“Nu, pagaidiet, nestāstiet, ka iziesim šeit pat ārā parkos un viss piemētāts ar pudelēm. Mēs varam redzēt pa logu - paskatos, es neredzu neko, nevienu pudeli, neko,” sacīja ministrs.
Arī tagad viņš “Panorāmai” vēlreiz atkārti norāda – neesot taisnība, ka sistēma, kā atkritumus vāc pašlaik, būtu nepareiza vai neefektīva. Dūklavs uzsver, ka jau esam daudz ieguldījuši, lai izvietotu šķirošanas konteinerus: “Ja mēs esam tik bagāti, ka mēs Latvijā varam divas sistēmas ieviest un uzturēt divas sistēmas, nu... Es tā domāju, ka tas ir pārāk dārgi sabiedrībai.”
Jāpiebilst gan, ka šīs sistēmas nevar uztvert kā paralēlas. Valstīs, kur depozīta sistēmu ievieš, protams, turpina uzturēt arī konteineru sistēmu. Iecerēts, ka depozīta sistēma pašreizējo papildinās. Drīzumā jautājums tiks izskatīts Ministru kabinetā, un diskusijas nebūs vieglas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) gan jūtas pārliecināts, ka valdības atbalstu iegūs. Sistēmas efektivitāti un nepieciešamību pierādot pozitīvā pieredze Igaunijā un Lietuvā: “Tiek savākti līdz 90% PET pudeļu, bet simtprocentīgi tiek pārstrādāts tas, kas tiek savākts.”
Plānots gan, ka sistēmas ieviešanā investēs ražotāji un tirgotāji, nevis valsts.
Un gan Dūklavs, gan Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija pauž, ka tas ir pārāk dārgi. Izmaksas nav pilnīgi skaidras, taču Lietuvā līdzīgā sistēmā pirms diviem gadiem bija jāiegulda 30 miljoni eiro.
“Mēs arī esam par tīru un zaļu Latviju. Jautājums, vai tam vajadzētu būt, piemēram, sešas reizes dārgāk nekā pašlaik,” saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Tāpat pārtikas uzņēmumu pārstāve uzsvēra, ka galu galā šīs izmaksas nāksies segt patērētājam.
Tālu no cerētā mērķa
Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga gan skaidroja – ja gribam arvien vairāk pudeles pārstrādāt, nevis apglabāt, lielākas izmaksas gaidāmas tāpat. “Mēs savācam ļoti maz, un varbūt tāpēc arī tā maksa ir neliela.
Mums nākotnē vajadzēs vākt daudz vairāk, lai mēs varētu kaut vai izpildīt Eiropas Savienības nospraustās normas,” norāda Brizga.
Līdz 2035.gadam apglabāt vairs varēs vien 10% atkritumu. No Eiropas mērķa esam tālu – šobrīd aprokam 70%.
Brizga uzsver, ka šķirošanai cilvēkus mudināt vislabāk varot tieši ar ekonomiskiem stimuliem. Proti, ja par pudeli jāmaksā 10 centi vairāk un naudu atpakaļ var saņemt, pudeli nododot. Šādu sistēmu pārstrādes veicināšanai izmanto pat tādā valstīs kā Zviedrijā, kur cilvēki pie šķirošanas jau pieraduši. Tādēļ Brizga uzskata, ka par depozīta sistēmu nekā efektīvāka īsti nav.
