Biedrības vadītājs Ēriks Pūle paziņojumā presei norāda, ka piketētāji netic Satiksmes ministrijas teiktajam par urbtā tuneļa riskiem un bažījas par zaudējumiem, ko šāds tunelis varētu nodarīt iedzīvotāju īpašumiem un Āgenskalna zaļajai zonai.
„Rail Baltica" projekta koordinējošās institūcijas – trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" – valdes loceklis Edvīns Bērziņš Latvijas Radio norādīja, šāda iedzīvotāju aktivitāte vērtējama atzinīgi, tomēr pašlaik nevar pateikt, kā savāktie paraksti ietekmēs trases plānošanu, jo pētnieki no dzelzceļa trases izpētei piesaistītā uzņēmuma „RB Latvija” pie tā vēl tikai strādā.
„Manuprāt, pašreizējā brīdī, runājot par dažādiem trases variantiem, šur tur palīdz spekulācijas, jo, cik man ir zināms un cik mani ir informējusi Satiksmes ministrija, joprojām notiek darbs pie šīs trases skiču projekta, un neviens no variantiem nav apstiprināts gala versijā,” sacīja Bērziņš.
“Tas nozīmē, ka pētnieki – „RB Latvija” – strādā un ņem vērā gan viedokļus, gan izmaksas, gan iespējas, kā šī trase varētu novietoties. Bet vienalga, ko izvēlēsies kā piedāvājumu trasei – vai tas būs tilts, tunelis vai kāda cita veida trase – protams, tam jābūt pamatotam,” uzsvēra Bērziņš.
Viņš norādīja, ka ir jābūt skaidrojumam gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, kāpēc tieši šis variants ir ņemts par pamatu. “Jo tam tik tiešām ir jābūt drošam no ekspluatācijas viedokļa, un nevarētu būt nekādu šaubu iedzīvotājiem, ka varbūt mājas sagrūs vai iegrims. Pie jebkura varianta pētniekiem jānāk ar pamatotiem skaidrojumiem un cipariem. Bet pašlaik vēl nav izlemts – būs tunelis vai nebūs,” sacīja Bērziņš.
15.septembrī biedrība „Āgenskalns – mūsu mājas” plāno iedzīvotāju lielsapulci pret „Rail Baltica” iespējamo tuneli Āgenskalnā, kurā aicināta piedalīties Satiksmes ministrijas, Rīgas domes un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadība.
Jau ziņots, ka biedrība "Āgenskalns - mūsu mājas" ir saņēmusi no ārvalstu ekspertiem apliecinājumu savām bažām par to, ka iespējamā tuneļa urbšana “Rail Baltica” dzelzceļam zem Āgenskalna dzīvojamā masīva varētu apdraudēt rajona īpašumus un iedzīvotājus.
Biedrība "Āgenskalns - mūsu mājas" negrib pieļaut pazemes urbtā tuneļa izbūvi zem dzīvojamajām mājām. Āgenskalnā. Biedrība sola vākt iedzīvotāju parakstus visas vasaras garumā, kā arī turpināt rīkot sapulces, iesaistot gan valdības, gan Rīgas pašvaldības, gan "Rail Baltica" projekta pārstāvjus.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām.
2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
