Vietējā iedzīvotāja Aija Taraškēviča norādīja, ka tad, kad nav piesalis, mājās tikt iekšā ir teju neiespējami. "Mums vajag kaut kādus speciālus apavus, lai mēs varētu pa tiem dubļiem brist. (..) Mēs pagājušajā gadā rakstījām uz domi, visi iedzīvotāji, un visi parakstījāmies, un tas tā arī palika viss," viņa sacīja.
Savukārt vietējais iedzīvotājs Imants Vīksne norādīja: "Es saprotu, ka Rīgā ir daudz briesmīgu ielu, bet šis ir izcils piemērs, te slapjā laikā ne mammas ar ratiem var izbraukt, te invalīdiem ratos ir pilnīgi neiespējami [pārvietoties], un sāpe ir, ka mēs maksājam lielus nodokļus. Par katru māju tiek maksāts vairāk nekā tūkstotis gadā, ko daudziem ir ļoti grūti samaksāt, un tas ir tas, ko mums par tiem nodokļiem iedod pretī."
Vēl viens vietējais iedzīvotājs Kaspars Hercmanis raidījumam teica: "Mēs pārstāvam jaunos vecākus, jo mēs paši esam jaunie vecāki, un manā skatījumā viena ļoti, ļoti liela problēma, kas ir mums, ka mēs dzīvojam cietākajā Piebalgas ielas daļā, kur joprojām nav asfalta, bet mums ir putekļi visu laiku. Visu vasaru ir tā, ka logu nevar atvērt, ir karsti, un bēbim istabas logs uz ielu, un mēs varam vērt vaļā tikai naktī, kad mašīnas nebraukā, jo tad putekļu nav."
Savukārt Undīne Hercmane piebilda: "Mēs ar meitu ar ratiem principā šo ielas posmu nevaram izmantot. Ja mums ir jānonāk kaut kur tajā virzienā, mums ir jāiet apkārt, jo ar ratiem, ja bērns guļ, tad šeit vairs negulēs. Mūsu rati nav tādi visurgājēji, lai mēs varētu pusmetru dziļus dubļus izbrist, plus – tad ir jāiet gumijniekos."
Desmitiem iedzīvotāju jau gadiem ilgi cenšas panākt, lai šī iela būtu caurbraucama un caurejama, bet – nekā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods teica: "Šobrīd mums tuvāko gadu plānos nav paredzēta minētās ielas rekonstrukcija vai pārbūve, līdz ar to es nevaru solīt kaut kādas būtiskas izmaiņas."
Vaicāts, kāpēc šo ielu nevar beidzot savest kārtībā, pašvaldības pārstāvis paskaidroja: "Šī iela jau daļēji ir asfaltēta, ir tikai neliels posms, kas nav līdz šim asfaltēts, un, lai veiktu šāda veida darbus, ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu. Kā jau es norādīju, departamenta prioritātēs ir lielie satiksmes infrastruktūras objekti, un ir nepietiekams finansējums, un mēs esam spiesti "lāpīties" tuvākajos gados."
Tilti un pārvadi Rīgā tagad ir prioritāte, un tikai tad – šādas mazās ieliņas.
Bet cik var izmaksāt 200 metru garas un 2,5 metru platas ielas pārbūve?
Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs norādīja: "Runājot par izmaksām, tas ir ļoti plašs jēdziens, jo katrs objekts ir jāskatās individuāli, un ceļiniekiem ir jau no pieredzes, no iepriekšējiem aprēķiniem tas, ka viens kilometrs ceļa, pilna dziļuma, ja mēs darbojamies visos slāņos, ne tikai augšējā slānī, tātad viens kilometrs maksā vienu miljonu. Ja šeit ir 200 metri, varētu runāt, ka maksās, jo ir viena josla, un aprēķināt uz 100 tūkstošiem, piemēram, bet šeit jāsaprot faktors, ka šeit salīdzinoši mazam ceļa posmam ir vajadzīga iekārtu mobilizācija."
Proti, tehnikas pārvietošana uz nelielu objektu veido ievērojamu izmaksu daļu, protams, arī – projektēšana, jo jāprojektē pats ceļš, tā nestspēja, komunikāciju izveide un tā tālāk. Bet ir skaidrs, ka Piebalgas ielā iedzīvotāju pacietības mērs ir pilns, tādēļ tiek pieprasīti risinājumi.
Vietējais iedzīvotājs Imants Vīksne pauda: "Mēs esam katru gadu gandrīz kaut ko viņiem uzrakstījuši. Mēs prasām – kad jūs mums sataisīsiet ielu? "Mēs jums nevaram, tāpēc, ka nav lietusūdens kanalizācija." Kad sataisīsiet kanalizāciju? "Tad, kad ieliksim plānā." Kad ieliksiet plānā? "Plānā neieliksim." Nu, tā ir tāda loģiskā tautoloģija."
Vīksne pastāstīja, ka citā ielas galā nav lietusūdens kanalizācijas, toties ir asfalts, lai gan nav pārāk labs. "Mēs šķūrējam sniegu, mēs paši te tīrām, vācam, nekādu sētnieku mēs te īpaši nekad neesam redzējuši. Mēs to visu arī darīsim, bet izdariet tā, lai mēs te varam normāli sniegu kasīt," sacīja iedzīvotājs.
Savukārt Rīgas domē paskaidroja: "Mēs ikdienā veicam ielas uzturēšanu, mēs arī veicam šīs ielas grantēšanu šajā posmā un esam pētījuši un skatījuši jautājumu par, iespējams, šīs ielas apstrādi ar dubulto virsmu, tomēr šobrīd pirmšķietami tas varētu būt sarežģīti saistībā ar ielas parametriem."
"Šai ielai uzturēšanas darbi tiek veikti, mēs katru gadu vismaz divas reizes gadā veicam ielas planēšanu šajā neasfaltētajā posmā, tomēr šobrīd laikapstākļi nepieļauj ielas planēšanu tieši tādēļ, ka šī iela bija ļoti mitra, un tajā brīdī, kad laikapstākļi pieļaus, mēs veiksim šīs ielas planēšanu un, iespējams, arī papildināsim ar dažādiem materiāliem, kas ir šķembas," skaidroja domes pārstāvis Vaivods.
Tātad var secināt, ka Satiksmes departamentam, lai šo ielu uzturētu kaut cik labā stāvoklī, traucē laikapstākļi un seguma kvalitāte.
Uz jautājumu, ko iesākt iedzīvotājiem, kuriem ar šīm neērtībām nākas saskarties ik dienu, Vaivods teica: "Mēs aicinām iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad šīs ielas uzturēšana nav veikta atbilstoši šīm prasībām. Man īsti nav atbildes, kā risināt šo problēmu pavisam īsā laikā periodā."
Satiksmes departamentā solīja, ka, tiklīdz laikapstākļi ļaus, tiks veikta ielas seguma planēšana un, iespējams, bet – tikai iespējams – agrāk nekā pēc pieciem gadiem šeit varētu veikt dubultās virsmas apstrādi, proti, grantētās ielas apstrādi ar bitumena šķembām. Bet līdz tam Piebalgas ielā likt jaunu sētu vai krāsot mājai fasādi nav jēgas, jo pavisam drīz atkal viss būs netīrs. Patlaban vienīgais risinājums ir regulāri ziņot, ja iela netiek uzturēta atbilstošā stāvoklī.
