2019. gada pavasarī lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas Latvijas iedzīvotāju vidū ir laikraksts “MK Latvija” krievu valodā, žurnāls “Ieva”, laikraksta “MK Latvija’’ pielikums “Televizor”.
Nedēļas laikrakstu krievu valodā “MK Latvija” vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši 11,0% jeb 172 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, nedēļas žurnālu “Ieva’’ – 9,5% jeb 148 tūkstoši lasītāju un “MK Latvija’’ pielikumu “Televizor” vidēji vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši 6,9% jeb 108 tūkstoši lasītāju.
Desmit lasītāko periodiskās preses izdevumu vidū vēl ierindojas žurnāls “Privātā Dzīve’’ ar 6,7% jeb 104 tūkstošiem lasītāju, žurnāls “Kas Jauns’’ ar 6,4% jeb 100 tūkstošiem lasītāju, žurnāls “Ievas Stāsti’’ ar 5,8% jeb 91 tūkstoti lasītāju, žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture’’ ar 5,2% jeb 81 tūkstoti lasītāju, žurnāls “Ievas Virtuve” ar 4,5% jeb 71 tūkstoti lasītāju, savukārt žurnālu “Ilustrētā Zinātne’’ un žurnālu ‘’Ievas Veselība” vidēji vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši līdzīgs daudzums – 4,3% jeb 67 tūkstoši lasītāju.
Mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga komentēja, ka kopumā lasīšanas ieradumi saglabājas stabili: “Salīdzinot divus pēdējos pētījuma periodus, desmit lasītāko preses izdevumu rindojumā ir nelielas svārstības, taču tās nav statistiski nozīmīgas. Starp reģioniem (statistiski sešu reģionu dalījumā) šī gada pavasarī regulārāk šos preses izdevumus lasījuši Zemgalē, kur vidēji 44% šī reģiona iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lasījuši kādu no desmit lasītākajiem preses izdevumiem, un Vidzemē – vidēji 43% šī reģiona iedzīvotāju lasījuši vai caurskatījuši vienu no desmit lasītākajiem preses izdevumiem,
bet Kurzemē šos izdevumus lasījuši vismazāk – 36% šī reģiona iedzīvotāju lasījuši vai caurskatījuši vienu no desmit lasītākajiem izdevumiem.
Aktīvāki šo izdevumu lasītāji ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem, biežāk sievietes, un lauku apvidos dzīvojoši iedzīvotāji.”
“Kantar” Nacionālā preses auditorijas pētījuma pavasara posma aptauja tika veikta laikā no 2019. gada 8. februāra līdz 11. aprīlim. Pētījums veikts, izmantojot kombinēto aptaujas metodi – datorizētās tiešās intervijas (CAPI) respondentu dzīvesvietās un aptaujas internetā (CAWI). Visā Latvijā tika aptaujāti 3000 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Izlase ir reprezentatīva 1,6 miljoniem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
