Dienas notikumu apskats

Latvijas iedzīvotājus tiesāšanai Latvijā izdod galvenokārt par mantiskiem noziegumiem

Dienas notikumu apskats

Eiropas Komisija iebilst likumam Ungārijā, kura dēļ var slēgt Centrāleiropas Universitāti

Preses brīvības indeksā Latvija noslīd par četrām vietām

Preses brīvības indeksā Latvija noslīd par četrām vietām

Jaunākajā "Pasaules preses brīvības indeksā" Latvija ierindojusies 28. vietā no kopumā 180 valstīm, tādējādi zaudējot četras vietas, liecina organizācijas "Reportieri bez robežām" ziņojums.

Neatkarīgie mediji visā pasaulē vēl nekad nav bijuši tik apdraudēti. Ar šādu vēstījumu  gadskārtējo preses brīvības indeksu publicējusi vārda brīvības organizācija “Reportieri bez robežām”.

Situācija Latvijā indeksā novērtēta ar 18,62 punktiem, kas ir par 1,24 punktiem mazāk nekā pērn.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijā mediji latviešu valodā bauda plašu neatkarību. Savukārt krievvalodīgie mediji esot prokremliskās partijas “Saskaņa” atbalstītāji un esot caurstrāvoti ar propagandu un nepatiesām ziņām.

Indeksā ņemts vērā arī tas, ka Latvijā aizvien ir paredzēta kriminālatbildība par neslavas celšanu, neraugoties uz pūliņiem to dekriminalizēt.

Turklāt tiek norādīts uz iespējamu izmeklēšanu saistībā ar trauksmes cēlējiem, īpaši attiecībā uz korupciju un problēmām publiskajā sektorā.

Par galveno iemeslu, kāpēc piedzīvots kritums, tiek minētas nepilnības Latvijas tiesiskajā regulējumā, teikts Kultūras ministrijas paziņojumā. 

Latvijas Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis norādīja, ka, neskatoties uz to, ka situācija Latvijā ir pasliktinājusies, tā aizvien ir priekšā vairākām attīstītajām valstīm Eiropā, piemēram, Francijai un Lielbritānijai.

Savukārt komentējot tiesiskā regulējuma nepilnības, kuras radījušas neskaidrību un ietekmējušas preses brīvību Latvijā, tās galvenokārt saistītas ar neskaidrību par to, cik tālu sniedzas tiesībsargājošo iestāžu un žurnālistu profesionālās brīvības, kā arī pienākumi.

Pēc Putņa teiktā, prioritāri ir ne tikai sakārtot žurnālistu profesionālās darbības ietvara nosacījumus, bet tostarp izstrādāt caurskatāmu un saprotamu, mūsdienu mediju tirgum atbilstošu mediju definīciju, izveidot ombudu mediju atbildīguma nodrošināšanai, kā arī pilnveidot mediju reģistru.

Viss tas ir ietverts 2016.gadā pieņemtajās Mediju politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kuras atrisinot Latvija drīz vien atkal pakāptos starptautiskajā novērtējuma pēc preses brīvības rādītājiem pasaulē, uzsvēra Putnis.

Tāpat Kultūras ministrijas pārstāvis pievērsa uzmanību tādiem specifiskiem jautājumiem, kā žurnālistu profesionālās darbības tiesiskajai aizsardzībai un žurnālistu informācijas avotu aizsardzībai.

Putnis norādīja, ka tieši šobrīd Kultūras ministrijas darba grupas strādā arī pie jaunu tiesību normu izstrādes, lai uzlabotu situāciju mediju vidē.

Tajā pašā laikā ministrija apsver veidus, kā vēl vairāk stiprināt sabiedriskos medijus Latvijā, tostarp arī atbalstīt komercmedijus. 

Tikmēr Igaunija šogad indeksā pakāpusies par divām vietām, sasniedzot 12.vietu. Toties Lietuva ierindojusies 36.vietā, zaudējot vienu vietu salīdzinājumā ar pērno gadu.

Savukārt Latvijas austrumu kaimiņvalstīm rādītāji ir būtiski sliktāki: Krievija ir 148.vietā, Baltkrievija - 153.

Preses brīvības indeksa pirmās četras vietas ieņem Eiropas ziemeļvalstis, bet kā sliktākā novērtēta situācija Ziemeļkorejā, Eritrejā, Turkmenistānā, Sīrijā un Ķīnā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti