Premjers skaidro, ka ārēju advokātu piesaiste katrā konkrētā gadījumā tiks atsevišķi vērtēta. Svarīgi, lai advokātu birojiem būtu pieredze darbam starptautiskajās šķīrējtiesās.
Jāatgādina, ka līdz 2004. gadam tiesu darbos ar ārvalstu investoriem jau veica ārpakalpojuma veicēji, dažādi advokātu biroji. Valsts zaudēja faktiski visos procesos: piemēram, sagrieztā zviedru kuģa lieta, Latvijas gāzes lieta par rūpniecisko tarifu regulāciju, „Windau" lieta par dubultajiem tarifiem. Pēc tiesas spriedumiem šais trīs lietās vien investoriem kompensācijās samaksāti vairāk nekā 12 miljoni latu. Papildus - šķīrējtiesas izdevumi, un valsts kā zaudētājs apmaksāja arī abu pušu advokātu izmaksas - tās ir vairāk nekā 5 miljoni latu.
Skaļākais gadījums- tiesāšanās par „Lattelecom", kur „Telia Sonerai" pārmeta Latvijai monopolstāvokļa izbeigšanu, prasot 80 miljonu kompensāciju, valsts pretī prasīja 600 miljonus par modernizācijas neveikšanu laukos. Četru gadu laikā vēl nepabeigta tiesāšanās valsts budžetam izmaksāja 16 miljonus latu. Beidzot tika noslēgts mierizlīgums.
Tas bija pēdējais piliens, lai Latvijas valdība mainītu tiesāšanās kārtību. Repšes valdība, kurā Valdis Dombrovskis strādāja par finanšu ministru, 2004. gada 5.marta rīkojumā raksta: " valsts līdzekļu izlietojums, algojot advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai, nav bijis adekvāts sasniegtajiem "; ja tas netiks risināts, " valsts interešu aizstāvība notiks haotiski, sarežģījot, paildzinot tiesvedības procesu gaitu un radot ievērojamus izdevumus un zaudējumus valstij"
Valsts interešu aizstāvība tika deleģēta Valsts kancelejai, tolaik šim mērķim papildus iedalot 180 000 latu gadā. Valsts taktika mainījās, faktiski visos gadījumos veikts mediācijas process, panākti mierizlīgumi, neaizejot līdz šķīrējtiesai.
Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane uzskata, ka šāda prakse valstij bijusi izdevīga. Viņa uzskaita deviņu investīciju strīdu gadījumus 10 gadu laikā, kur panākti mierizlīgumi, uzsverot, ka vienmēr atrasti tādi risinājumi, lai kompensācijas nebūtu jāmaksā no valsts budžeta
Valsts kancelejā darba grupas, izskatot investoru pretenzijas, vada juriskonsults Ivars Mēkons, kas šeit darbojas jau 10 gadus, tieši viņa vadībā valsts panākusi mierizlīgumus ar investoriem. Pēdējā laikā, sākoties domstarpībām un publiskiem skandāliem, aizdomas par interešu konfliktu izpelnījusies viņa privātā prakse. Kā var pārliecināties mājaslapā www.success410.com, jurists piedāvā savus pakalpojumus sarežģītu finanšu situāciju risināšanai. Ivars Mēkons apgalvo, ka katru amata savienojumu, ko veicis privātā kārtā, saskaņojis ar Valsts kancelejas vadītāju un visus ienākumus no tiem norādījis ienākumu deklarācijā.
Pretkorupcijas pētnieks Valts Kalniņš uzsver, ka šādās situācijās atbildība gulstas uz vadītāju. Ja Valsts kancelejas vadītāja ļauj augsti kvalificētam speciālistam strādāt papildu darbus, ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ko darbinieks konsultē savā privātajā praksē un ka klienta un valsts intereses nesaduras.
Kancelejas vadītāja Elita Dreimane nosūtījusi šo lietu pārbaudei KNAB, taču pati ir pārliecināta, ka likums nav pārkāpts, vēl vairāk - ja jaunā kārtība paredzēs izvirzīt Latvijas valdībai īpašu pārstāvi starptautisko investīciju strīdu procesos, Dreimane gatava šim amatam virzīt tieši Ivaru Mēkonu.
Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis uzskata, ka izveidojusies situācija, kur pārāk liela loma investīciju strīdu risināšanā ir vienam kancelejas juriskonsultantam, tāpēc jāpiesaista konsultanti un advokātu biroji ar pieredzi.
Bijusī valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine uzsver, ka nav jādomā par starptautisku vai vietēju advokātu biroju piesaisti, bet pirmām kārtām par valsts institūciju kapacitātes stiprināšanu: "Ja zināšanas ir sadalītas pa advokātu birojiem, tad kādas institucionālās zināšanas paliek valdībai? Jābūt vienai vietai, kas to visu virza, "centrālajai pultij" , kas pieņem svarīgus lēmumus un kas pirmām kārtām ir ieinteresēta. Advokātu birojs var šodien pārstāvēt valdību un rīt tas var pārstāvēt klientu, tad tās zināšanas būs neatgriezeniski zudušas" .
Pēdējie lēmumi gan liecina, ka Dombrovska valdība nedomā ar jaunās kārtības pieņemšanu steigties, priekšlikumi jāsagatavo līdz nākamā gada martam, un tas jau būs darbs nākamajai valdībai.
