Komentējot sarežģījumus ar atbilstoša vadītāja atrašanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Kučinskis norādīja – normāla situācija būtu, ja būtu vesela rinda augsti kompetentu cilvēku, kurus uzrunāt, ja vajadzīgas izmaiņas kādā amatā.
Tomēr diemžēl potenciāls valsts pārvaldē ir salīdzinoši ierobežots, lai cilvēkus varētu pārvietot.
Turklāt valsts pārvaldē strādājošajiem motivācija nav sevišķi augsta, atzina premjers. Viņš to skaidroja ar pēdējo gadu praksi – etalons esot bijis paklausīgs ierēdnis, līdz ar to cilvēkiem, kuri vēlas pārmaiņas, esot bail doties valsts pārvaldē.
Tāpēc būtu nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldē. Kā piemēru Kučinskis minēja Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Maksātnespējas administrāciju, kur pirmajā konkursā nav izdevies atrast vadītāju. Viņaprāt, šīs iestādes vadītājam būtu jābūt lielākam atalgojumam un arī lielākai neatkarībai, lai pieteiktos cilvēks, kurš varētu daudz ko īstenot.
Arī ar VID ģenerāldirektora meklējumiem valdība ir atgriezusies “nulles punktā”, pauda premjers, piebilstot, ka partija “Vienotība”, kura nepaļāvās uz finanšu ministres izvēli, tagad ir līdzatbildīga par laba vadītāja atrašanu.
VID vadītāja atrašanai būs vajadzīgas apmēram 50 dienas, lēš premjers.
Vēstīts, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta iepriekšējās vadītājas Ināras Pētersones atkāpšanās no amata tika izsludināts konkurss, kas beidzās bez rezultāta. Arī vairāki valsts pārvaldē strādājošie atteicās kandidēt uz šo amatu, tomēr finanšu ministrei izdevās uzrunāt Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu.
Taču pēc publiski izskanējušajām bažām par pretrunām viņas amatpersonas deklarācijā un pēc "Vienotības" ministru atteikšanās atbalstīt Koļegovu viņa atteicās kandidēt uz VID vadītāja amatu.