Ziņojumā konstatēts, ka LVM valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.
Pārresoru koordinācijas centrs, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvos aktus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.
LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norādīja, ka padome ir gandarīta, ka arī šī Pārresoru koordinācijas centra pētījuma, ko veica “KPMG Baltics”, rezultātā ir atzīts, ka LVM valdes nominācijas process ir bijis pilnībā tiesisks, atbilstošs normatīvo aktu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo normu pārkāpumi.
Savukārt attiecībā uz Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijām, kam ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka jo īpaši svarīgi būtu vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā – gan LVM, gan citos uzņēmumos – šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām. LVM padome esot gatava kopīgi ar Pārresoru koordinācijas centru iesaistīties to turpmākajā attīstībā, atzīmēja Beļskis.
Attiecībā uz to, ka nominācijas komisijā ne visi lēmumi pieņemti vienbalsīgi, LVM padome uzsvēra, ka nominācijas komisijā četri no septiņiem bija neatkarīgi komisijas locekļi, kas pārstāvēja dažādu nozaru un organizāciju apvienības. "Tādēļ ir tikai loģiski, ka komisijas locekļiem var būt dažādi viedokļi, jo katram komisijas loceklim ir dažāda darba pieredze, kompetence un citi faktori. Visi lēmumi tika pieņemti demokrātiskā veidā vienbalsīgi vai ar balsu vairākumu," atzīmēja Beļskis.
Vienlaikus LVM padome rosina kopīgi ar Pārresoru koordinācijas centra izdiskutēt neatkarīgo ekspertu subjektīvu viedokļu novēršanas iespējas un kritērijus, lai nodrošinātu visu komisijas locekļu neitralitāti un izslēgtu subjektīvu un personīgu apstākļu ietekmi vienota lēmuma pieņemšanā.
LVM padome norādīja, ka sadarbosies ar Pārresoru koordinācijas centru un citām iesaistītajām pusēm, lai diskusijā vērtētu, kādi vēl pasākumi būtu jāveic pārmērīgas birokrātijas novēršanā.
Beļskis norādīja: "Piemēram, izskanējušais rosinājums – veidot vēl garākus protokolus par komisijas sēdēm – rada izbrīnu, jo komisijas darbā visās sēdēs piedalījās arī Pārresoru koordinācijas centra nominēts pārstāvis, no kura neizskanēja iebildumi vai ierosinājumi attiecībā pret esošo protokola formu. Iebildumi vai ierosinājumi neizskanēja arī ne no viena cita neatkarīgā eksperta."
LVM padome detalizēti iepazīsies ar Pārresoru koordinācijas centra publicētā novērtējuma rezultātiem.
Beļskis atzīmēja: "Esam sarūgtināti, ka pretēji labai pārvaldības un komunikācijas praksei, LVM padome nebija informēta par sagatavotā ziņojuma pilnu projektu un nevarēja sniegt komentārus par novērtējumā minēto faktu pamatojošiem apstākļiem un to atbilstību faktiski notikušajam procesam."
KONTEKSTS:
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" jau vēstīja, ka LVM vadībai izraudzītie kandidāti ir no skandālos ierautiem uzņēmumiem.
Savukārt Latvijas Radio vēstīja, ka izskanējušas aizdomas, vai amatā apstiprinātais uzņēmuma LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un valdes loceklis ir iecelti atbilstoši konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ. Pārsteigumu par izvēlēto kandidātu pauda nominācijas komisijas locekle. Savukārt uzņēmuma padomes vadītājs uzsvēra – līdz ar kompetenču novērtējumu ir izšķetināti arī kandidātu iespējamie reputācijas riski.
Putniņu 2019. gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot dāsnu kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Lai tā notiktu, pat grozīja FKTK likumu. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls.
