Panorāma

Iekšlietu ministrs: ļaunprātīgās dedzināšanas Kuldīgā jāatklāj mēneša laikā

Panorāma

JRT ēkas būvlaukumā joprojām dīkstāve

Levits ar Kariņu pārrunā mediju politiku

Premjers un prezidents secina: mediju politikai jāpievērš vairāk uzmanības

Valsts prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pēc pirmās oficiālās tikšanās Rīgas pilī solīja cieši sadarboties, lai īstenotu iesāktās reformas valstī. Viens no sarunu tematiem bija arī finansējums sabiedriskajiem medijiem. Premjers Kariņš atzina, ka tā ir augsta valdības prioritāte.

Tradicionāli Ministru prezidents ar Valsts prezidentu situāciju valstī pārrunā trešdienās. 17. jūlijā pirmo reizi Rīgas pilī aktualitātes apsprieda premjers Krišjānis Kariņš un prezidents Egils Levits, kurš amatā stājās pagājušajā nedēļā.

Viens no galvenajiem sarunas tematiem bija situācija sabiedriskajos medijos. Levits uzsvēra, ka ar premjeru nonākuši pie secinājuma, ka mediju politikai ir jāpievērš vairāk uzmanības.

“Es domāju, ka viens jautājums ir jautājums par finansējumu, un Ministru prezidents var pateikt savu viedokli par to. Otrs jautājums ir par tiesisko ietvaru medijiem. Tur arī ir zināmas problēmas, kuras ir risināmas. Noteikti es arī piedalīšos, veidošu savus priekšlikumus šo problēmu risināšanā,” solīja Levits.

“Tā ir augsta prioritāte. Tā ir jāatrisina. Ir ļoti grūti tagad teikt, ka tas ir svarīgāk par kaut ko citu, jo tad arī citas sfēras uztrauksies. Bet, lai mēs savu demokrātiju turpinātu turēt stipru, mums ir ļoti svarīgi, ka mums ir neatkarīgs medijs, ka tas medijs ir arī attiecīgi finansēts. Un, ja sabiedriskajam medijam ir jāiziet ārā no reklāmas tirgus, ir jābūt stabilam, prognozējamam finansējumam, kas to aizvietos,” sacīja Kariņš.

Premjers norādīja, ka šobrīd gaida priekšlikumus no kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) par to, kā palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem. Premjers ir pārliecināts, ka valdība priekšlikumus atbalstīs.

Tāpat sarunā ar premjeru Levits īpaši uzsvēra administratīvi teritoriālo reformu un reformas izglītībā un veselības aprūpē.

Vēl Levits ar Kariņu apsprieda subsīdijas “Latvijas pastam” par preses izdevumu piegādi un dažādas ārpolitikas aktualitātes.

KONTEKSTS:

Nepietiekoša finansējuma dēļ pašlaik krīzi piedzīvo Latvijas Radio, kuru trīs gadu laikā pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Par to trauksmi cēla Latvijas Radio Ziņu dienests, izsakot neuzticību Latvijas Radio valdei. Vēlāk krīzi atzina arī radio valde, prasot steidzamības kārtībā piešķirt papildu līdzekļus atalgojumam - 100 tūkstošus eiro šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

Iepriekš par finanšu grūtībām saskārās arī Latvijas Televīzija.

Arī politiķi atzīst, ka sabiedriskie mediji ir turēti finansiāla bada režīmā, taču drīzu risinājumu informatīvās telpas stiprināšanai nevar nosaukt. Arī papildu finansējumu Latvijas Radio sola atbalstīt daļa koalīcijas politiķu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti