Premjers sacīja, ka nodrošinās to, lai tiktu veikts nopietns pētījums. Viņš iecerējis, ka Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) veiks sociālo aptauju, piesaistot arī neatkarīgus ekspertus.
“Valdībai ir svarīgi saprast, kāpēc ir tik zema līdzdalība [vēlēšanās], lai mēs varētu saprast, kas, iespējams, būtu uzlabojams, lai šādi nenotiktu turpmāk. Demokrātijai tā nav laba pazīme,” skaidroja valdības vadītājs.
Kariņš sacīja, ka jāsaprot, kādi procesi notiek sabiedrībā, kas varētu ietekmēt vēlēšanu līdzdalību. Viņš norādīja, ka svarīgi saprast, – vai tie ir vienreizēji iemesli, vai “tas ir kas dziļāks”.
“Ir jāsaprot iemesli, kāpēc cilvēki nav aizgājuši balsot, tikai tad varētu runāt par to, kas būtu darāms. Vispirms uzzināsim iemeslus, un tad domāsim, kas ir labākais veids, kā panākt lielāku līdzdalību,” pauda premjers.
Šī gada vēlētāju aktivitāte, salīdzinot ar iepriekšējām vietvaru vēlēšanām, ieies vēsturē ar viszemāko vēlētāju aktivitāti. Par atskaites punktu ņemot tikai tās teritorijas, kurās balsoja šogad, kritums, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir 13%.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs skaidroja: “Tajās teritorijās, kur balsoja šoreiz, aktivitātes kritums ir jūtams. No 47% uz 34,13%, kas tiešām ir viena no galējām vērtībām Eiropā, es teikšu. 13% varētu pretendēt uz Eiropas rekordu šogad un pagājušogad.”
CVK sekretārs arī norādīja – tik zems līdzdalības līmenis, kā nule piedzīvots pašvaldību vēlēšanās, nav Eiropas valstu ikdiena arī vietvaru vēlēšanās.
“Absolūtais līmenis – trešdaļa, es teiktu nav nekas ārkārtējs, kaut gan jāatzīst, vairumā gadījumu aktivitāte ir augstāka par šo trešdaļu. 17. gada līmenis – aptuveni puse ir tuvāks Eiropas caurmēram,” norādīja Eglājs.
Aizvadītajās dienās izskanējis daudz minējumu par zemās aktivitātes iemesliem. Lēciens uz leju ir straujš, un vairāki speciālisti to uzskata par satraucošu un plašāka pētījuma vērtu, tajā skaitā Valsts prezidents Egils Levits.
“Būtu interesanti sociologiem izpētīt, kura grupa ir lielāka, es teiktu, ka tās ir tās divas motivācijas. Es nedomāju, ka ir ļoti liela nozīme, kas izskanēja – Covid ieradumiem, palikt mājās vai labajam laikam kā šodien,” pauda Levits.
Vajadzību pēc plaša pētījuma piesauca politologs Jānis Ikstens, norādot, ka pašlaik izteiktās versijas ir tikai improvizācija. Bet, ja gribam veidot kādu rīcības politiku, lai to mainītu, tai vajadzētu būt balstītai pierādījumos un datos, nevar būt runa par priekšstatiem. Turklāt pētījums būtu jāapmaksā valstij, pauda politologs.
“Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, jo, ja šie faktori turpina darboties, nav izslēgts, ka arī Saeimas vēlēšanās, kas notiek nākošajā rudenī, mēs arī varam ieraudzīt ļoti zemu līdzdalību, un tad jau būs vesela virkne jautājumu par to, kāda ir, teiksim, Saeimas leģitimitāte, Saeimas lēmumu leģitimitāte, un es baidos, ka šo aspektu varētu izmantot arī daža laba kaimiņvalsts savā propagandā,” atzīmēja Ikstens.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
