Premjera ieskatā, tieslietu ministra piedāvājums par speciālās ekonomiskās tiesas izveidi ir pareizs virziens.
"Tā kā esam OECD biedri, tad viens no plusiem ir tas, ka OECD vērtē savus biedrus un iesaka uzlabojumus, un šis ir viens no tādiem. Skaidrs, ka izprast finanšu noziegumus nav tas pats, kas izprast dzīvokļu zādzību. Tās ir divas dažāda zādzību izpausmes. Esmu pārliecināts, ka tieslietu ministra vadībā atradīsim pareizāko veidu, kā šādu tiesu ieviest," uzsvēra Kariņš.
Vienlaikus premjers norādīja uz nepieciešamību atslogot tieslietu sistēmu no sīkiem noziegumiem.
"Ja pieķer cilvēku no veikala nozogam 15 eiro, tad administratīvais darbs ir tik pat liels, ja kāds piesavinājies 100 000 eiro vērtu mantu. Intuitīvi šo divu noziegumu pakāpe atšķiras pēc nodarītās skādes, bet procedūra abiem noziegumiem ir vienāda. Būtu loģiski daļēji atslogot sīko noziegumu izmeklēšanu, lai pievērstos lielajām zādzībām, kuras ir visgrūtāk apturēt," stāstīja kariņš.
Viņš norādīja, ka lielās zādzības finanšu pasaulē ir saistīta ar mahinācijām un tās ir grūtāk atklāt, bet Latvijā šo noziegumu apkarošanai nepieciešams novirzīt cilvēkresursus.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Tieslietu padomei jūnija sākumā pavēstīja, ka atbalstāms būtu risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu pirmās instances rajona tiesu Rīgā, vienlaikus specializējot šo lietu izskatīšanu arī apelācijā, paredzot specializētas tiesnešu kolēģijas izveidi pie Rīgas apgabaltiesas.
Latvijā specializēta tiesa komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanai varētu sākt darboties 2021.gada sākumā, bet tādas institūcijas izveidei no valsts budžeta būtu nepieciešams 451 666 eiro.
Tieslietu ministrijas (TM) plāns paredz, ka ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu skatīt civiltiesību jomas strīdus un krimināllietas. Civiltiesību jomā šāda tiesa skatītu strīdus, kas saistīti ar finanšu instrumentu tirgus likuma piemērošanu, finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanu un publiskos reģistros ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem, kā arī investīciju aizsardzības normatīvā regulējuma jautājumiem, liela apjoma prasībām komercstrīdos, kā arī tiesiskās aizsardzības procesu strīdus par Koncernu likuma piemērošanu.
Attiecībā uz krimināltiesību jomu šāda tiesa skatītu lietas par krāpšanu, piesavināšanos lielā apmērā un organizētā grupā. Tāpat šāda tiesa skatītu lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī koruptīvus noziegumus, ko izdarījušas valsts amatpersonas.
