Labrīt

Trešo gadu Lūznavā norisināsies Baltijas džeza festivāls "Škiuņa džezs"

Labrīt

Preses izdevēji satraukti par neskaidrībām abonēšanas kampaņas sakarā

Premjers: Pieaugot saslimstībai, skolas un ekonomika paliks atvērtas

Premjers: Šogad neplānojam slēgt ekonomiku Covid-19 dēļ, bet nevakcinētiem daži pakalpojumi būs grūtāk pieejami

Valdība nav iecerējusi šogad vērt ciet ekonomiku vai atgriezties pie attālināto mācību režīma skolās, gatavojoties nākamajam Covid-19 saslimstības uzliesmojumam rudenī. Latvijas ekonomika uzrāda arvien labākus rādītājus, tādēļ nepieciešamības gadījumā Covid-19 ierobežojumus plānots noteikt vien pret vīrusu nevakcinētajiem iedzīvotājiem. To intervijā Latvijas Radio sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš. 

“Mūsu ekonomika šobrīd attīstās. Tas ir ļoti pozitīvi, ka esam sasnieguši jau pirmskrīzes rādītājus,” sacīja Kariņš, norādot, ka valdība vairs nedz vēlas, nedz plāno apturēt konkrētu nozaru darbību vai apturēt klātienes mācības skolās, gatavojoties Covid-19 saslimstības uzliesmojumam rudenī. 

Premjers atkārtoti pauda, ka valdības ieskatā atbilde Covid-19 pandēmijai ir vakcinācija. Līdz ar to pret vīrusu vakcinētajiem cilvēkiem ierobežojumi nemainīsies, bet nevakcinētajiem – atsevišķi pakalpojumi būs grūtāk pieejami.

“Es paredzu, ka būs dažādi ierobežojumi cilvēkiem, kuri nav izvēlējušies vakcinēties, iespējams, vairāki pakalpojumi viņiem nebūs pieejami,” atzīmēja Kariņš.

Valdības vadītājs akcentēja, ka ikvienam iedzīvotājam ir iespēja saņemt vakcīnu pret Covid-19, jo Latvijai aizvien noliktavās ir vairāki simti tūkstoši vakcīnu devu. Ja cilvēkiem ir svarīgi, lai nepieaug saslimstība vai mirstība, lai visi pakalpojumi un mācības klātienē būtu pieejamas visa gada garumā, tad jāiet vakcinēties, mudināja premjers. 

Savukārt, atsaucoties uz pašlaik Saeimā skatītajiem likuma grozījumiem, kas paredz konkrētu nozaru pārstāvjiem pienākumu vakcinēties pret Covid-19, Kariņš sacīja, ka tie ir pārprasti. Viņš uzsvēra, ka netiks noteikta obligāta vakcinācija pret Covid-19, bet gan runa esot par profesionālu pienākumu atsevišķās nozarēs neapdraudēt klientus un pakalpojumu sniedzējus. 

Tomēr Kariņš pieļāva, ka likumu vēl var uzlabot, un pauda pārliecību, ka Saeima sarunās ar iesaistītajām pusēm to arī izdarīšot. 

“Pēdējais pusotrs gads pilnīgi visiem ir bijis ļoti smags. Es izprotu dažādu cilvēku neapmierinātību, bet neesam pretinieki viens otram. Mēs esam pret pandēmiju,” atzina premjers, norādot, ka cilvēki vēlas vērst savas dusmas pret kādu, ņemot vērā, ka pret vīrusu to darīt ir visai grūti, tad dusmas arī nāk pār valdību.

KONTEKSTS:

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī šovasar Latvijā ierobežojumu ir mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.

Ja rādītājs pārsniegs 100 atzīmi, tad ierobežojumus nāksies pastiprināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt