Labrīt

Dabas sabiedriskajā monitoringā iesaistījušies aptuveni 300 cilvēki

Labrīt

«Olimpiskais zibsnis»: 1912. gads - Zviedrija, Stokholma

Premjers: Skolotāju algām nepieciešami 31,5 miljoni eiro

Premjers: Skolotāju algām nepieciešami 31,5 miljoni eiro – puse no visas papildu naudas nākamgad

Nākamgad skolotāju algu palielināšanai nepieciešamie 31,5 miljoni eiro, visticamāk, ir vairāk nekā puse no visas nākamgad pieejamās papildu naudas, līdz ar to nākamgad citām jomām no kaut kā būs jāatsakas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

 

Viņš gan pauda pārliecību, ka valdība otrdien spēs par to vienoties un akceptēt skolotāju algu reformas ieviešanu, naudu nākamgad meklējot budžeta ieņēmumos.

“Ceru, ka budžets pildīsies un varēsim atļauties,” sacīja premjers.

Taču visiem jārēķinās - ja palielinās skolotāju algas, kam nākamgad papildus nepieciešami 31,5 miljoni eiro, “kaut kam naudas trūks”, taču ir “konsekventi jādara tas, par ko esam vienojušies, jāstrādā tālāk, pārliecināts, ka tiksim galā”, sacīja Kučinskis.

Pēc viņa teiktā, 31 miljons skolotāju algām, visticamāk, ir vairāk nekā puse no visa papildu finansējuma, ko nākamgad varēs atļauties, un “kaut kas cits būs jānoliek malā”. Taču viņš pauda pārliecību, ka par to arī ministri vienosies. 

Viņš arī vēlreiz apliecināja, ka nevienu nodokli gan nākamgad nav plānots palielināt, un paredzēja, ka sarunas par  budžetu būs smagas, un vienīgais lielais risks ir, ja kāds no koalīcijas partneriem ultimatīvi pieprasīs papildu finansējumu kādam mērķim, pretējā gadījumā draudot gāzt valdību.  

Arī Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka nākamgad, palielinot skolotāju algas, iespējams, būs jāatsakās no citām lietām, iespējams, jāsavelk jostas. Viņš gan nenorādīja, kādiem mērķiem tieši nākamgad nāktos atteikties no finansējuma.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) LTV “Rīta panorāmai” norādīja, ka jautājums ir par to, lai visa koalīcija definētu izglītību kā prioritāti, paredzot vienādu algu pieaugumu arī kultūrizglītības skolotājiem, pretējā gadījumā šī modeļa virzīšanai nav jēgas.

Bet Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks intervijā Latvijas Radio pauda, ka jaunais skolotāju algu modelis būs izaicinājums augstskolām, jo augstākā izglītība šajā modelī nav iekļauta, un rezultātā docentiem algas būs līdzīgas vai pat mazākas nekā skolās. Muižnieks uzsvēra, ka nedomā, ka pedagogu algas būs lielas, bet gan to, ka augstskolās tās ir mazas un augstskolām būs grūti noturēt cilvēkus.  

Jau ziņots, ka koalīcijas partijas vienojās šonedēļ valdībā apstiprināšanai virzīt jauno pedagogu atalgojuma modeli, lai gan joprojām nav pilnīgas skaidrības, kur ņemt trūkstošos līdzekļus. Koalīcijas partijas ir vienojušās pedagogu algas noteikt kā prioritāti budžeta veidošanā, tāpēc kādām nozarēm būs jāatsakās no papildus finansējuma 2017.gadā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem  par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 62% jeb 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro.  Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gan šos aprēķinus apšauba, norādot, ka 62% algu kāpums nebūs nevienam skolotājam.

Tāpat reforma palielinās skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. Pret to asi iebildušas Pierīgas pašvaldības, kurās tādēļ pedagogu algas varētu samazināties. 

Vēlāk LIZDA kritizēja, ka jaunajā modelī nav ņemti vērā tās priekšlikumi un mudina turpināt darbu pie tā. Savukārt izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”) uzstāja, ka ar jauno modeli ir jāvirzās uz priekšu.

Jūnija beigās arodbiedrība ar vairākiem nosacījumiem piekrita jaunā modeļa virzīšanai izskatīšanai valdībā. Taču modeļa īstenošanai pietrūkst vēl 9,3 miljoni eiro

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt