Dienas notikumu apskats

Ukrainā piemin Maidana revolūcijas ceturto gadskārtu

Dienas notikumu apskats

Rimšēvičs iemeslus pret viņu sāktajam kriminālprocesam neatklāj

Kučinskis un Reizniece-Ozola nesaista ABLV un "Norvik banku" ar Rimšēviča aizturēšanu

Premjers: Rimšēviča piesauktais «banku uzbrukums» – sazvērestības teorija

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsver, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana nekādā veidā nav bijusi saistīta ar „ABLV” banku un „Norvik” banku. Par kukuļošanu aizdomās turētā Rimšēviča pausto versiju, ka abas bankas ir iesaistītas viņa aizturēšanā, Kučinskis nosauca par sazvērestības teoriju.

Tikmēr par Rimšēviča lēmumu neatkāpties no amata premjers pauda pārliecību, ka tas neietekmēs izmeklēšanu, piebilstot, ka juridiski Rimšēviču šobrīd no amata atbrīvot nav iespējams.

“Jebkurā gadījumā noteiktais drošības līdzeklis, kas liedz ieņemt amatu, ir šobrīd pietiekošs, jo citu instrumentu arī nav. Likumdošana to tāpat neparedz. Es domāju, ka tas netraucēs izmeklēšanas gaitu, un vēlreiz man gribas uzsvērt, ka šī Rimšēviča kunga aizturēšana, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apstiprināja, nav saistīta ne ar "ABLV" banku, ne ar „Norvik” banku,” pauda premjers.

Rimšēvičs, kurš sestdienu un svētdienu pavadīja aizturēšanas izolatorā un kuram pirmdien piemērots aizdomās turētā statuss lietā par kukuļošanu un liegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, otrdien, 20.februārī, medijiem pauda, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.

Vēlme esot izslēgt Latvijas Banku no spēles tiesvedībā, kas šā gada pavasarī sāksies ASV 200 miljonu eiro prasībā pret Latvijas valsti, un piespiest Latvijas Banku pildīt komercbankas "ABLV Bank" izteiktos “apšaubāmus lūgumus par finansiālu atbalstu", kas esot pretrunā ASV noteiktajām sankcijām.

"ABLV Bank" pagājušajā piektdienā vērsusies Latvijas Bankā un lūgusi likviditātes atbalstu – aizdevumu miljarda eiro apmērā.

Taču centrālā banka tik lielu aizdevumu nemaz nevarētu izsniegt, jo tas pārsniegtu noteiktās vadlīnijas. Skaidri bijis jūtams spiediens sniegt palīdzību, pretējā gadījumā "būšot slikti", klāstīja Rimšēvičs. Neilgi pēc atteikuma Latvijas Bankā un Rimšēviča dzīvesvietā notika kratīšanas, un vēlāk viņš tika aizturēts.

Rimšēvičs arī klāstīja, ka "Norvik" bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs vēloties uzvarēt 200 miljonu eiro prāvā pret Latvijas valsti, pārdot banku un aiziet no Latvijas.

"Norvik" bankas īpašnieks esot mēģinājis aplinkus tikties, lai stāstītu, cik grūti ir strādāt Latvijā, un lai palīdzot. "Norvik" bankas lielākais akcionārs esot Rimšēvičam lūdzis palīdzību pārdot banku. Rimšēvičs atbildējis, ka viņš nesniedzot šāda veida palīdzību. Pēc šādas atbildes Guseļņikovs esot solījis tiesāties ar valsti.

Rimšēvičs par šādiem lūgumiem nav informējis tiesībsargājošās iestādes, jo uzskatījis tos par "muļķīgiem". Viņš norādīja arī, ka Guseļņikova ziņu aģentūrai AP teiktais, ka Renārs Kokins Rimšēviča vārdā mēģinājis izspiest naudu, neatbilst patiesībai.

 “Norvik” īpašnieka paziņojumi – provokācija

Rimšēviča teikto par draudiem viņa dzīvībai premjers Māris Kučinskis komentēja īsi, sakot, ka tas ir jāizmeklē attiecīgajām iestādēm.

Bet Guseļņikova pausto ārzemju presē, ka Rimšēvičs kopā ar citiem cilvēkiem centies no bankas izspiest kukuļus un iesaistīt „Norvik banku” naudas atmazgāšanā, Kučinskis dēvē par provokāciju un vēršanos pret Latvijas valsti.

Drošības dienesti pagaidām neko no Guseļņikova paustā neapstiprinot. Savukārt par hibrīdkara draudiem vai kādu nacionālās drošības apdraudējumu esot pāragri spriest.

“Šobrīd varbūt pāragri runāt par hibrīdkaru, es domāju, ka vēl nē. Šī ir kampaņa, ko ir veicis „Norvik bankas” īpašnieks. Bet jebkurā gadījumā tas liek mums būt modriem un sekot līdzi tam, kas šobrīd notiek,” sacīja premjers.

Arī Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka „Norvik banka” ārzemju presē nomelno Latviju. Viņa uzsver, ka ar informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem ir jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs, nevis jāizvērš kampaņa presē.

Ministre pieļauj, ka tā ir daļa no „Norvik bankas” taktikas pirms tiesvedības ar valsti.

Savukārt Rimšēviča lēmumu neatkāpties no amata finanšu ministre kritizē. Reizniece-Ozola uzskata, ka Rimšēviča atkāpšanās palīdzētu uzlabot Latvijas finanšu sektora reputāciju, kā arī ļautu saglabāt Latvijai balsstiesības Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

“Tiesības ECB līdzdarboties ir personiskas. Pat ja ir citi Latvijas Bankas pārstāvji, kas var piedalīties sanāksmēs un paust viedokli, tad balsojumos balss Latvijai nebūtu. Tas ir viens praktiskais iemesls, kāpēc man šķiet, ka šajā situācijā būtu tomēr jādod iespēja mums pilnvērtīgi sevi pārstāvēt ECB,” sacīja ministre.

Reizniece-Ozola arī kritiski vērtē Rimšēviča pausto, ka viņa palikšana amatā palīdzētu valstij tiesvedībā ar „Norvik banku”. Viņa uzskata, ka šīs lietas nav saistāmas.

SAB pārbauda ziņas par Rimšēviču

Tikmēr  Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, aģentūru LETA informēja SAB.

Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieejas valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.

Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.

Aģentūra AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.  Rimšēvičs otrdien preses konferencē noliedza AP vēstīto. Krievijā viņš esot bijis tikai divreiz - organizētos braucienos makšķerēt Kamčatkā.

KONTEKSTS:

Rimšēvičs pēc aizturēšanas termiņa beigām pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas izolatora. Latvijas Bankas prezidents atbrīvots pret 100 000 eiro drošības naudu. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, Rimšēvičam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Zināms, ka šajā lietā KNAB aizturēja uzņēmēju Martinsonu. Tiesa, lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošajām kredītiestādēm. Iespējams, lieta saistīta ar «Trasta komercbankas» likvidēšanu. 

Rimšēvičs pirmdien vakarā norādīja, ka pret sevi vērstās aizdomas uzskata par nepamatotām. “Visu pamatā noraidu un kategoriski nepiekrītu,” īsi komentēja Latvijas Bankas prezidents. Vairākas augstas valsts amatpersonas gan uzskata, ka Rimšēvičam būtu jāpamet Latvijas Bankas prezidenta amats.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti