Lai gan Latvijas Televīzija ziņoja, ka veselības ministre Anda Čakša atsakās no valsts veselības apdrošināšanas idejas, taču Kučinskis norāda, ka runa ir par dažādiem apdrošināšanas modeļiem.
“Nav nevienu brīdi bijusi doma ne ministrei, ne valdībā kopumā iet prom no veselības apdrošināšanas modeļa. Tūliņ valdībā tiks prezentēti trīs modeļi. Pirmais, par ko arī veselības ministre runā, paredz valsts veselības apdrošināšanu ar privāto iesaisti kaut kādā zonā. Bet, runājot par sociālā nodokļa pārdali vai iespējām, nē, šobrīd mēs neesam gatavi tam,” sacīja Kučinskis.
Tajā pašā laikā viņš apliecināja, ka tiek runāts par pārdali par labu veselības aprūpei viena procentpunkta apjomā no sociālā budžeta. “Pretī ar to mēs varam kaut ko vairāk nodrošināt. Tās sarunas mums ir priekšā rudenī, un tad arī mēs runāsim,” pauda Kučinskis.
Veselības ministre Anda Čakša Pati nu precizē, ka viņas iecere nav atteikties no reformu vispār, taču uzsvaru liktu uz to, ka tā būtu valsts obligātā apdrošināšana, kur valstij attiecīgi būtu galvenā loma.
Jau iepriekš ministre atzina, ka paņemot vienu procentpunktu no kopējām sociālās apdrošināšanas iemaksām un palielinot PVN luksusa precēm, papildus varētu iegūt 70 miljonus eiro.
Finanšu ministrija ar atbildi par to vēl nesteidzas. “Pirmais, ko vajadzētu no nozares – ko maksātājs par šo saņems: vai visi vai daļa sabiedrības. Un, ja ir konkrēti runa par sociālo budžeta pārdalīšanu, tad ir jāsaprot, kas tiks finansēts. Un, otrkārt, jāskatās, lai netiktu traumēta sociālā budžeta ilgtspēja. Jo šim budžetam ir noteikta loģika – iemaksas mēs veicam, lai dabūtu atpakaļ vai nu pensijās, vai nu slimības pabalstus, vai bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalstu,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Taču diskusijas par to esot iespējamas, un arī viens procentpunkts nemaz neesot tik daudz, lai ietekme būtu graujoša. Finanšu ministrija arī ir iesaistījusies veselības aprūpes sistēmas finansēšanas analīzē, taču pagaidām savu vērtējumu vēl nav gatava sniegt, jo darbs aizkavējies arī veselības ministru maiņas rezultātā.
Tomēr virzība notiekot, un drīzumā situācijas izvērtējumu sola arī premjers. Un no Kučinska teiktā izriet, ka arī viņš drīzāk atbalsta jaunās veselības ministres pozīcijas: “Tūliņ valdībā tiek prezentēti trīs modeļi. Pirmais, ko arī runā veselības ministre, - ar pamatā valsts un privātās kaut kādā zonā iesaisti. Cits modelis savukārt paredz pilnībā pāriet uz privātajiem, kas būtu problemātiski.”
Līdzīgi kā finanšu ministre, viņš gan norāda, ka par sociālā budžeta pārdales iespēju varēs runāt tikai tad, kad būs skaidrs, kam un kas veselības aprūpē pienāksies.
Šādu ieceri savukārt jau kritizējis labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) un arī Latvijas Bankas eksperti.
Vēstīts, ka Veselības ministrijas darba grupa iepriekš solīja līdz 1.jūlijam izstrādāt ziņojumu iesniegšanai valdībā, kurā būtu piedāvāti vairāki iespējamie veselības apdrošināšanas modeļi.
Jūlija sākumā izskanēja, ka veselības ministre Anda Čakša atteikusies no plāna ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Tā vietā viņa cer medicīnai piesaistīt aptuveni 70 miljonus eiro no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šo soli neatbalsta labklājības ministrs, jo tas neatrisināšot krīzi nozarē.
Bet Latvijas Bankas eksperti ir vēl daudz skeptiskāki – aizskarot sociālo budžetu, lai risinātu krīzi medicīnā, nākotnē var tikt apdraudēta visa Latvijas pensiju sistēmu.
Tikmēr Eiropas Komisija paziņojusi, ka pieļauj Latvijai palielināt budžeta deficītu veselības reformu finansēšanai. Tādējādi veselības nozarei nākamgad varētu papildu novirzīt aptuveni 35 miljonus eiro.
