Lai nodrošinātu 900 eiro likmi pilnīgi visu līmeņu pedagogiem, ieskaitot augstskolu pasniedzējus, izglītības budžetam jāpieaug par 118 miljoniem eiro. Izglītības ministrija nosauca divus iecerētos finansējuma avotus. Viens – panākt, ka, augot Latvijas ekonomikai, proporcionāli palielinās arī izglītības budžets. Otrs – ietaupījumi no skolu tīkla sakārtošanas.
Tieši otrā sadaļa nav pārliecinājusi premjeru Māri Kučinski. Viņaprāt, ir par maz ar to vien, ka ministrija ir iecerējusi grafiku saistīt ar skolu tīkla sakārtošanu: “Šobrīd tā argumentācija ir pārāk maza, lai parādītu, ka tas patiešām tā ir. Jo pats par sevi process, ko arī Saeima bija uzdevusi, paredzēja citādākus etapus: vispirms ir [skolu tīkla] optimizācija un tad ir skolotāju algas. Labi, mēs esam gājuši otrādi, bet
mēs jau nevaram nonākt līdz situācijai, ka skolās, kur vairs nebūs skolēnu, arī tiks plānotas [lielākas] algas.”
Viņaprāt, algu pieauguma grafikam jābūt sasaistītam ar pētījumu par Latvijas skolu tīklu. Pētījums ir tapšanas stadijā. Pirmie rezultāti būs aprīļa sākumā, bet tas noslēgsies tikai septembrī.
Grafiks tik ilgi gaidīt nevar, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”): “Mēs zināmā mērā esam laika spīlēs. Mums ir ļoti dažādi termiņi algu grafikam un reāliem, ticamiem skaitļiem attiecībā uz skolu tīkla kārtošanu un iespējamu finansiālu ietaupījumu. Bet, protams, sarunas ar pašvaldībām mēs sāksim tikai tad, kad mums būs visām 119 Latvijas pašvaldībām skaidri piedāvājumi.”
Šadurskis apņēmies premjeru pārliecināt mainīt domas. Tikmēr Kučinskis uzstāj, ka pašreizējā formā algu grafikam zaļo gaismu nedos un gatavs pārbīdīt kādus termiņus, ja vajadzīgs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) šo sauc par
kārtējo gadījumu, kad valdības partneri nav lietas saskaņojuši, pirms par tām vēstīt sabiedrībai.
“Mūsu pagājušā gada vienošanās jūnijā bija tāda, ka grafikam ir jābūt apstiprinātam valdībā līdz 2016.gada novembrim. Mēs redzam šo laika nobīdi. Mēs kā arodbiedrība turpināsim strādāt un apelēt pie tā, ka valdība izpilda to, kas ir izglītības likumā noteikts, un ir jābūt šim darba samaksas paaugstināšanas grafikam,” saka LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Ziņots, ka Izglītības ministrija piedāvātā piecos gados pakāpeniski celt skolotāju atalgojumu par vienu likmi no 680 eiro mēnesī šobrīd līdz 900 eiro 2022.gadā.
Skolotāju atalgojuma reforma valdībā apstiprināta 2016.gada jūlijā, un algas palielināšana iecerēta pakāpeniski. No 2016.gada 1.septembra minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielināja no 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus pārskatīja skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Pirmie aprēķini pēc jaunā modeļa ieviešanas liecināja, ka atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Tas gan nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums.
