Komentējot Valsts kontroles secinājumus par personāla trūkumu veselības aprūpes sistēmā, Kariņš sacīja, ka viena lieta ir naudas trūkums sistēmā, bet cita lieta, ka esošā nauda ne vienmēr tiek efektīvi izmantota. “Ja mēs varam runāt par skolu skaitu, mums jārunā arī par slimnīcu skaitu.
Mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag,” sacīja Kariņš.
Viņš atzina, ka pašvaldību līmenī un no slimnīcu puses ir milzīga “nevēlēšanās kaut ko mainīt”. Taču esot slimnīcas, kuras nespēj pildīt savu funkciju, sacīja premjers, atsakoties nosaukt kādu konkrētu slimnīcu.
“Mēs šogad 87 miljonus eiro papildus pieliekam mediķu algām. Es nesaprotu, vai tā nauda nav nonākusi līdz tiem mediķiem? Sistēmā tie ir droši iegājuši, bet vai nonākuši. Tajā skaitā medmāsām. Man liekas, ka tur ir katastrofāli zems atalgojums. Lielā mērā tā ir slimnīcu atbildība, jo valsts nemaksā medmāsai, bet slimnīcai,” sacīja Kariņš.
Premjers gaida no veselības ministres Ilzes Viņķles (“Attīstībai/Par!”) redzējumu par slimnīcu tīkla nākotni. Turklāt pārmaiņas šajā jomā varētu saskanēt ar iecerēto novadu reformu.
KONTEKSTS:
Valsts kontrole revīzijā par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē secināja, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā. Trūkst vismaz 3 500 māsu un ap 300 vecmāšu; tikai 65% speciālistu pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.
Uz katastrofālo ārstniecības personāla trūkumu uzmanību šopavasar vērsa arī Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, analizējot ārstu un īpaši medicīnas māsu trūkumu Latvijā. Centrs atklāja, ka ārstniecības iestādes visā Latvijā izmisīgi meklē jaunos, arī gados jaunos kolēģus, taču veselības aprūpē viņi neienāk. Trūkst ārstu, bet vēl katastrofālāks ir medmāsu trūkums.
