Arī neveiksmīgais konkurss uz KNAB vadītāja vietu, kura pirmo kārtu nepārvarēja neviens no kandidātiem, apliecina šīs problēmas. Proti, fakts, ka vērtēšanas komisija netika pat līdz kompetenču vērtēšanai, bet apstājās jau pie kritēriju neatbilstības, premjera ieskatā ir absurdi.
Tāpēc, viņaprāt, būtu jāsāk diskusijas par nepieciešamību mainīt tiesisko regulējumu, lai uzlabotu pārraudzību pār KNAB.
Ziņots, ka otrdienas, 1.novembra rītā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" Kučinskis pieļāva, ka KNAB vadītājs būtu jāvirza ģenerālprokuroram, taču jāapstiprina valdībai.
Kučinskis uzdevis Valsts kancelejas direktoram divu nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus ne tikai par risinājumiem KNAB darba organizācijā, bet arī par priekšlikumiem biroja pārraudzībā.
„No manis kā no premjera prasa pārraudzību, bet tajā pašā laikā likums arī nosaka, ka iejaukties KNAB darbā es nevaru. Faktiski premjera pārraudzība ir ļoti nosacīta.
Ja komisija, veidojot konkursu un vērtējot pēc ļoti striktajiem nosacījumiem, ko regulē likums un Ministru kabineta noteikumi, nonāk pie secinājuma, ka neviens [no kandidātiem] neatbilst, tai skaitā esošais KNAB vadītājs, tad jautājums, kā viņš varēja strādāt visu šo laiku," teica Kučinskis.
Viņš pauda neapmierinātību ar, viņaprāt, funkciju un atbildības neskaidrību starp premjeru un KNAB.
"Tai pašā laikā arī man ir jāatbild uz jautājumiem par kaut kādu rīcību pret KNAB vadītāju. Ja paskatāmies vēsturē, tad vienā gadījumā tiek prasīts iejaukties, vienā nē, faktiski nav novilktas šīs robežas.
Es tā īsti neesmu ar mieru. Ja reiz par kādu ir jāatbild, tad arī ir vajadzīgas kaut kādas pilnvaras, lai es varētu kaut darba uzdevumus norunāt. Mums ir skaidri izgaismojies, ka esošais regulējums, arī tai skaitā sarežģītais izvēlēšanās process, uzdod jautājumus," neapmierinātību neslēpa premjers.
Viņš uzsvēra, ka, sākot ar 17.novembri, KNAB būs jāvada priekšnieka pienākumu izpildītājam. "Ja velk paralēles, tad jau arī Valsts policijas vadītājs būtu jāievēl kaut kādā konkursā, kas būtu absolūti nepareizi. Katras valsts darbā ir jāievēro robežas, lai no viena grāvja neiekāptu otrā. Varbūt šis ir īstais moments, jo līdz 17.novembrim tāpat jauns konkurss nevar notikt un ir pilnīgi skaidrs, ka man būs jānozīmē vietas izpildītājs… Tas nozīmē, ka ir jānāk ar saviem priekšlikumiem un izvērtējumu, kā mēs šo varam noregulēt. (..) Mums ir daudz kompetento iestāžu, kas ir saistītas ar KNAB – ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Iekšlietu ministrija, galu galā arī valdības vadītājs un valdība.
Jau vairāku gadu garumā šajās attiecībās ir valdījis zināms haoss. Nav stingri noteikts, kurš var iejaukties un kādos gadījumos. Es varu atbildēt tikai par to, kam varu dot uzdevumus," sacīja premjers.
Savukārt Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš sacīja, ka līdz šim neveiksmīgie KNAB vadītāja meklējumi ir norādījuši tikai to, ka kandidātu darbībā ir vājas vietas.
"Nesaredzu nekādas fundamentālas problēmas, ja kāds konkurss beidzas ar tādu rezultātu," teica Krieviņš.
Viņš piezīmēja, ka VID konkurss pierāda, ka, atkārtoti rīkojot konkursu, var pieteikties labāki kandidāti, kuri piedāvā labākas idejas.
Arī viņam pašam esot idejas, ko darīt, lai nākamais KNAB konkurss būtu veiksmīgāks. Viņš atgādināja, ka valsts pārvaldē prakse augstas valsts amatpersonas izvēlēties centralizētā atlasē ir sākusies tikai pērn, septembrī. Taču tagad sadarbībā ar personāla atlases uzņēmumiem ir radušās idejas, kā šādus konkursus uzlabot.
Vēstīts, ka pašreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka pilnvaras šajā amatā beigsies 17.novembrī. Uz KNAB vadītāja amatu tika izsludināts konkurss. Taču konkursa komisijas vadītājs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka KNAB priekšnieka konkursā otrajai kārtai nevirza nevienu no pretendentiem. Līdz ar to tiks sludināts atkārtots konkurss.
