Kā piemēru viņš minēja pēdējās ziņas, ka, iespējams, bijuši centieni apiet maksātnespējas administratoru rindu. Tomēr, lai cik grūti iepriekš gājis tieslietu ministram ar jomas sakārtošanu, tas ir izdarīts, pauda premjers. Kopumā sakārtotība nozarē aizvien ir vērtējama kā “ļoti, ļoti trausla”.
Vēl viens piemērs ir Maksātnespējas aģentūras darbība, kas paredz valsts pārraudzību pār nozari, taču jautājums, cik tā ir spēcīga. Argumentu par likumdošanas sakārtotību viņš minēja arī, lai noliegtu viedokli, ka maija beigās notikusī maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība apliecina atgriešanos 1990. gados.
Vienlaikus Kučinskis atzina, ka ZZS zināja, ka Bunkum bijusi saruna ar Saeimas deputātu Kārli Seržantu (Zaļo un Zemnieku savienība), kurā administrators piedāvājis ziedojumus partijai apmaiņā pret balsojumu, kas ļautu par “Trasta komercbankas” maksātnespējas administratoru kļūt Armandam Rasam. ZZS šādu jautājumu neesot sapratusi, teica Kučinskis. “Jautājums, kur viņš aizgāja tālāk,” norāda Kučinskis.
KONTEKSTS:
Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus nošauts 30.maija rītā Mežaparkā pie Rīgas Brāļu kapiem savā automašīnā «Range Rover». Slepkavība notikusi ap plkst. 8.40. Notikuma vietā redzēta arī kāda furgona tipa automašīna ar tentu. Vēlāk automašīna atrasta sadedzināta netālu no notikuma vietas. Izmeklētāju sākotnējā versija ir, ka vīrieša slepkavība ir saistīta ar viņa profesionālo darbu advokāta vai maksātnespējas administratora amatā.
